Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievija bloķējusi ne tikai lielākos neatkarīgos medijus, bet arī virkni sociālo tīklu platformu (kā “Instagram” un “Facebook”). Kopš kara sākuma aktīvi ticis baumots par šādu pašu likteni arī video straumēšanas platformai “YouTube”, taču 2022.gadā tā bloķēta netika. Iespējams, pateicoties tam, ka varasiestādes tolaik neuzdrīkstējās aiztikt Krievijā tik populāro “televizora alternatīvu”.
2023.gada sākumā tēma atkal aktualizēta mediju dienaskārtībā. “YouTube” potenciālo bloķēšanu publiski komentējusi virkne režīma pārstāvju, tostarp bijušais Krievijas Federālā sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienesta (Roskomnadzor) vadītājs, pašreizējais “Gazprom-Media” ģenerāldirektors Aleksandrs Žarovs. Viņš janvārī norādījis, ka pakalpojuma bloķēšana būtu jāpārskata, ja “YouTube” turpināšot “sistemātiski un apzināti pārkāpt Krievijas likumus”.
Jāpiebilst, ka kopš kara sākuma Krievijas tiesas vairākkārt sodījušas “YouTube” par propagandistu “cenzūru” un atteikšanos dzēst “viltus ziņas” par iebrukumu Ukrainā. Tabloīds “Baza” vēstījis, ka Žarovs liedzis “Gazprom-Media” projektiem publicēt savu saturu “YouTube”, iespējams, tādējādi apsteidzot vietnes slēgšanu Krievijā.
Savukārt grupējuma “Vagner” izveidotājs Jevgeņijs Prigožins, kurš kopš kara sākuma uzvedas kā “sabiedrisks politiķis”, janvārī norādīja, ka “YouTube” drīzumā tikšot slēgts, savukārt tie, kas aktīvi izmanto platformu, tikšot apzināti un sodīti pēc tās aizliegšanas. Prigožina skarbajā vērtējumā pausts, ka tas Krievijā turpinot darboties, jo prezidenta administrācijā (PA) esot “milzīgs skaits cilvēku, kuri domā tikai par vienu – jo Krievija ātrāk zaudēs karu, jo amerikāņi ātrāk ieradīsies sakoriģēt mūs”.
Latvijā bāzētā medija “Meduza” Krievijas PA iekšpolitiskajam blokam un valdībai pietuvināti avoti apliecinājuši, ka “YouTube” aizliegums jau ilgstoši tiekot apsvērts, bet galīga lēmuma arvien neesot. Par servisa bloķēšanu un pilnīgu informācijas telpas kontroli sevišķi iestājoties PA vadītāja vietnieks un Kremļa informācijas bloka kurators Aleksejs Gromovs, kā arī augsta ranga drošības spēku amatpersonas. Vairākkārtēju atbalstu idejai paudusi arī valsts propagandas holdinga “RT” galvenā redaktore Margarita Simonjana.
Vienlaikus “Meduza” avoti apgalvojuši, ka lēmums arvien nav pieņemts vienprātības trūkuma “elites” vidū dēļ. Pret iespējamo bloķēšanu iebilstot vairāki valdības pārstāvji, uzskatot to par daudzsološu platformu Krievijas reklamēšanai gan iekšēji, gan uz āru. Atbalsta neesot arī no PA politiskā bloka, kuru vada Sergejs Kirijenko.
Visticamāk, amatpersonu iebildumi ir tīri pragmatiski. Pirmkārt, pieņemot, ka Krievijas pakalpojumi, kas hipotētiski varētu aizstāt “YouTube”, arvien tam nav tehnoloģiski gatavi. Zināms, ka sociālais tīkls “VKontakte” koncentrējies uz sava video izmitināšanas servisa izstrādi. Savā ziņā to, protams, var interpretēt kā gatavošanos iespējamai “YouTube” bloķēšanai. Taču jāatceras, ka par platformas ekvivalenta nepieciešamību Krievijā pats “Roskomnadzor” runāja jau 2020.gada nogalē. Turklāt jau kopš 2006.gada eksistē krievu video platforma “Rutube”, kas īsi pēc kara sākuma paziņoja, ka tās auditorija pieaugusi no 7.7 miljoniem lietotāju uz vairāk nekā 50 miljoniem 2022.gada martā.
Otrkārt, politiskā satura meklētāji, kas izmanto “YouTube”, tāpat atradīs veidus, kā apiet bloķēšanu (piemēram, izmantojot VPN servisus, kā tas tiek darīts attiecībā uz bloķētajiem medijiem un sociālajiem tīkliem). Katrā ziņā VPN lietošanas pratēju pieaugums nav Kremļa interesēs, jo tādējādi paplašināsies arī neatkarīgo mediju, kas atspoguļo Krievijas kara zvērības, auditorija. “Meduza” sarunu biedri līdz ar to uzskata, ka “YouTube” bloķēšanai joprojām ir augsts potenciāls nokaitināt sabiedrību, kas esošajā situācijā būtu riskants solis.