Sociālajos tīklos vētru sacēluši videoklipi, kuros, kā apgalvo Krievija un atsevišķi Rietumu plašsaziņas līdzekļi, esot redzams kā ukraiņu karavīri it kā izpilda nāvessodu 12 krievu karagūstekņiem.
Kas notika?
Pirmais video ar minēto incidentu parādījās jau 12.novembrī. Video tika filmēts no drona un tajā bija redzami vairāku uniformās tērptu vīriešu līķi. Incidents, visticamāk, notika kādas lauksaimniecības pagalmā Makijivkas ciematā Ukrainas austrumos.
Dažas dienas vēlāk “Telegram” kanālos sāka cirkulēt otrs video no notikuma vietas. Šoreiz tajā bija redzams kā ukraiņu uniformās tērpti vīrieši padzen no šķūņa tur esošos krievu karavīrus. Brīdī, kad lielākā daļa krievu karavīru ir jau nogulušies uz zemes, no šķūņa iznāk vīrietis un atklāj uguni no automāta.
Kā to mēģina pasniegt Maskava?
Krievijas Aizsardzības ministrija uzskata notikušo par kara noziegumu un ir nodēvējusi par “mērķtiecīgu un metodisku slepkavību”. Rezultātā Maskava cenšas izmantot minēto incidentu informācijas karā pret Ukrainu – sociālos tīklus ir pārpludinājuši Krievijas troļļi, kas cenšas pārliecināt Rietumu auditoriju par ukraiņu it kā pastrādātu kara noziegumu. Analogas Maskavas aktivitātes vērojamas ar diplomātiskajā frontē.
Krievija šo redz kā iespēju diskreditēt Ukrainu ne tikai savas auditorijas, bet arī visas pasaules acīs.
Kā ir patiesībā?
Situācijai uzmanību pievērsis arī ASV laikraksts “The New York Times”, kurš, lai gan apstiprinājis, ka video materiālos patiešām redzami miruši krievu karavīri, aptaujājot ekspertus, secinājis, ka notikušais nav viennozīmīgi interpretējams kā kara noziegums. Maskavas secinājumi, visticamāk, ir pārsteidzīgi un melīgi.
Kara noziegumu pētniece Iva Vukušiča no Utrehtas universitātes ir norādījusi, ka, ja krievu karavīri tikuši nošauti, reaģējot uz pretinieka atklāto uguni – tas nemaz nevar tikt interpretēts kā kara noziegums.
Tādā gadījumā ukraiņu karavīru darbības ir vērtējamas tikai un vienīgi kā atbildes reakcija uz krievu agresiju. Tāpat viņa izcēlusi, ka, ja krievu karavīri pirms tam nebija pārmeklēti, ukraiņi nevarēja būt droši, ka viņi nav bruņoti. Līdz ar to uguns atklāšana bija preventīva darbība, lai glābtu pašu dzīvības.
Papildus tam nevar izslēgt, ka minētais incidents pats par sevi bija krievu karavīru organizēts slazds ar mērķi ievilināt ukraiņus pagalmā, imitēt savu padošanos un vēlāk likvidēt pretinieku.
Jāatzīmē, ka arī ANO jau kādu laiku rūpīgi seko līdzīgi karagūstekņu stāvoklim kā Ukrainas, tā arī Krievijas pusē. Tā, piemēram, ANO Cilvēktiesību monitoringa misijas Ukrainā vadītāja Matilda Bognera ir norādījusi, ka slikta izturēšanas pret karagūstekņiem ir “diezgan sistemātiska parādība” tieši Krievijas, nevis Ukrainas pusē.