13.aprīlī notika pirmā tiesas sēde pret žurnālisti Ludmilu Pribiļsku, kura ir viena no 14 apsūdzētajiem lietā par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu, sadarbojoties ar Kremļa propagandas aģentūrai “Rossija Segodņa” pakļautajiem resursiem “Sputņik” un “Baltnews”. L.Pribiļska patlaban ir otrā, kura šajā lietā burtiski sēdusies uz apsūdzēto sola. Viņu un jau iepriekš aprakstīto žurnālistu Vladimiru Dorofejevu aizstāv advokāte Imma Jansone, kuras lietu portfelī arī tikām ieskatījušies kādu laiku atpakaļ.
Līdzīgi kā V.Dorofejevs, arī L.Pribiļska publicējusies “Sputņik” kopš 2016.gada, bet izvairījusies šo informāciju afišēt savos sociālo tīklu kontos un profesionālā dzīvesgājuma aprakstos. “Sputņik” redakcijā viņa vairāk vai mazāk atbildējusi par ekonomikas tematiku, taču pārsvarā vienā virzienā – tajā, kas ved uz Krieviju (sadarbība, gāze, tranzīts, padomju mantojums utt.). Redzams, ka L.Pribiļska turpinājusi publicēties “Sputnik” vēl arī pagājušā gada sākumā. Kopš 2019.gada gan vairāk manāma darbojamies radio “Baltkom”.
L.Pribiļska dzimusi padomju žurnālistu ģimenē Hantimansijskā, Sibīrijā. Tur, visticamāk, joprojām dzīvo viņas radinieki, iespējams, arī māsa. L.Pribiļskas biogrāfija portālā russkije.lv vēsta, ka viņa bijusi aktīvi iesaistīta skolas sociālajā dzīvē, tostarp kļūstot par pionieru pulka padomes priekšsēdētāju un Hantimansijskas 15.vidusskolas komjaunatnes locekli. Pēc vidusskolas absolvēšanas iestājusies Maskavas Valsts universitātes žurnālistikas fakultātē, kuru ar izcilību absolvējusi 1982.gadā. Šajā avotā, visticamāk, pašas sniegtā informācija liecina, ka L.Pribiļskas studiju laiku draugu vidū ir arī virkne Krievijas propagandas “zvaigžņu”.
Pēc studijām L.Pribiļska pārcēlusies uz Rīgu, jo te – Rīgas Sarkanā karoga civilās aviācijas inženieru institūtā – studējis viņas vecākais brālis. L.Pribiļskas pirmā darba vieta bijusi laikraksts “Padomju Latvija”, kurā savas “žurnālistikas” gaitas uzsākusi virkne pašreiz uz tiesājamo sola sasēdināto darboņu. Arī strādājot “Padomju Latvija” redakcijā, L.Pribiļska izveidojusi tajā komjaunatnes organizāciju “korektūras un mašīnrakstīšanas biroja darbiniekiem”. 1984.gadā viņa tikusi uzņemta PSRS Žurnālistu savienībā.
1991.gadā L.Pribiļska strādāja vienā no pirmajiem privātajiem laikrakstiem “Baltijskij obozrevateļj“, kļūstot arī par tā galveno redaktori. Piedalījusies arī citu krievvalodīgo laikrakstu redakciju veidošanā, piemēram, “Bizness & Baltija”, kur ar viņas gādību uzsākta arī jauno žurnālistu apmācība īpaši agrā vecumā (13-14 gadi). Tāpat kopš 90.gadu vidus L.Pribiļska aktīvi iesaistījusies Jāņa Urbanoviča (“Saskaņa”) “Baltijas foruma” aktivitātēs, gatavojot tam analītiskos un politikas dokumentus; par foruma norisi gatavojusi materiālus arī “Sputņik”.
Vēlāk L.Pribiļskas vīrs Rafaels Agiševs (kurš, starp citu, uz Rīgu esot pārcēlies no Kijivas) izveidoja iknedēļas izdevumu “Biznes-Šans“. Tā kā izdevums strauji kļuvis populārs, uz to pārgājusi arī L.Pribiļska.
2000.gadu sākumā L.Pribiļska gatavoja materiālus arī tādiem žurnāliem kā “Lilit” un “Biznes Klass!“, no kuriem pēdējais kategorizēts kā “ceļvedis Latvijas uzņēmumiem NVS valstu tirgu attīstībā”. Viņa arvien tiek pieteikta kā žurnāla galvenā redaktore, lai arī tas labu laiku vairs netiek izdots drukātā formātā. “Biznes Klass!” bijis klātesošs tādos notikumos kā pirmā Rīgas delegācijas oficiālajā vizīte Maskavā 2009.gadā, valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Maskavā 2010.gadā u.c. biznesa pasākumi gadu laikā. Par publikācijām “Biznes Klass!” saņēmusi arī Krievijas vēstniecības atzinību: žurnālistikas balvu “Dzintara spalva”.
2012.gadā L.Pribiļska apkopojusi savus svarīgākos rakstus grāmatā “20 idejas, kas izmainīja Latviju. Latvijas biznesa enciklopēdija personās”. Tās galveno varoņu vidū tādas personas kā Juris Savickis, Guntis Rāvis, Ainārs Šlesers, Jūlijs Krūmiņš, Aleksandrs Milovs u.c., ar kuriem žurnālistei esot ciešas attiecības.
Savukārt kopš 2016.gada, kas tieši sakrīt ar laiku, kad sākusi publicēties “Sputņik”, L.Pribiļska ir t.s. “Vispasaules krievu preses asociācijas” biedre. Organizācijas uzdevumos definēta “vienota krievvalodīgās informācijas telpas attīstība”, krievvalodīgo žurnālistu kopienas organizēšana un to savstarpējo saikņu stiprināšana “objektīvai” notikumu Krievijā un ārvalstīs atspoguļošanai. Tāpat atzīmēta arī apdāvinātu ārvalstu krievvalodīgās diasporas jauniešu izglītības atbalstīšana žurnālistikā un ārvalstu tautiešu humanitāro saišu stiprināšana ar Krieviju.
2014.gadā Krievijas Tieslietu ministrija šīs asociācijas sastāvā izveidoja “bezpeļņas organizāciju” jeb “Fondu sadarbībai ar krievvalodīgo ārvalstu presi”. Cita starpā tas nodrošina arī materiālo un tehnoloģisko palīdzību ārvalstu krievvalodīgo mediju resursiem. Ne reizi vien L.Pribiļska vēstījusi par ikgadējiem asociācijas kongresiem no dažādām vietām pasaulē, piemēram, ASV un Turcijas.
Pēc atklātajos avotos pieejamās informācijas zināms, ka L.Pribiļska naturalizēšanās kārtībā par Latvijas pilsoni kļuvusi 2005.gadā. Tas viņai devis iespēju līdzdarboties politikā: 2021.gadā L.Pribiļska, sekojot Jūlijai Stepaņenko, pievienojās Aināra Šlesera partijai “Latvija pirmajā vietā”. Tagad gan viņas profila bildi “Facebook” rotā J.Stepaņenko partijas “Suverēnā vara” logotips. Lai arī L.Pribiļska nepiedalījās 2022.gada Saeimas vēlēšanās, viņa norādījusi, ka aktīvi piedalījusies partijas programmas veidošanā.
Savu uzskatu un prokrievisko publikāciju dēļ sociālajos tīklos L.Pribiļska iekļauta “Mirotvorec” reģistrā.
