Turpinot sēriju par laikraksta “Segodņa” un portāla “bb.lv” žurnālistiem, kuru materiālus nereti caurstrāvo prokremliskais noskaņojums, noteikti jāiztirzā arī tās ārvalstu korespondentu sastāvs. Domājams, nevienai citai avīzei Latvijā nav tik plašas pārstāvniecības citās valstīs, proti, pa speciālajam korespondentam Vašingtonā, Maskavā un Sanktpēterburgā. Turklāt izskatās, ka visi trīs nevis turp nosūtīti darbā, bet gan paši pārvākušies “labākas dzīves” meklējumos, vienlaikus turpinot piepelnīties Latvijā.
Viens no šiem korespondentiem ir Sanktpēterburgā mītošais Vladimirs Vereteņņikovs.
Daugavpilī dzimušais un studējušais Vereteņņikovs strādā “Segodņa” kopš 2014.gada un avīzes pēdējā lapā tiek dēvēts par tās “speciālo korespondentu” Sanktpēterburgā. Noprotams, ka Vereteņņikovs uz Sanktpēterburgu pārcēlies ap 2016.gadu, bet viņa sociālo tīklu ieraksti liecina, ka bieži viesojies Krievijā arī pirms tam. Tiesa, kamēr dzīve Krievijā personīgajos sociālo tīklu kontos atainota ar vairāk parastam tūristam piemērotām bildēm, turpat saglabājušies arī attēli no Vereteņņikova “uzdzīves” jaunības gados Latvijā.
Priekš ārvalstu korespondenta Vereteņņikovs gan pārsteidzoši daudz raksta par Latvijas tematiku, sevišķi dzimto pusi Daugavpili, kā arī nereti koncentrējas uz vēsturiskas ievirzes materiāliem. Starp šogad avīzē publicētajiem materiāliem tādu rakstu, kas daudz maz saistīti ar ārvalstīm, Krieviju vai konkrēti Sanktpēterburgu, bijuši ap astoņi. Kamēr par “vietējām problēmām” zem viņa vārda to ir ievērojami vairāk. Piemēram, materiāli, kā Latvija cīnās ar alkoholismu, pieaugošajām energoresursu cenām vai kā Daugavpils gatavojusies ziemas sezonai.
Saprotams, ar pastarpinātu skribelēšanu “Latvijas presei” dzīvi Sanktpēterburgā sev nenopelnīsi, līdz ar to Vereteņņikovam ir bagātīga pieredze arī Kremļa sponsorētajos resursos. Savā “Facebook” kontā viņš uzrādījis trīs pastāvīgās darba vietas: “Baltijas Balss” un Krievijā izdoti žurnāli “Vokrug sveta” un “Nož”; savukārt “VKontakte” profilā minētās darbavietas ir izdevums “Naša Gazeta” un interneta žurnāls “Rabkor.ru”. Tiesa, izskatās, ka Vereteņņikovs nodarbojas arī ar “ārštata žurnālistiku”, un šo piemēru gadu laikā bijis ne mazums.
Vereteņņikova vārds atrodams tādos Kremļa resursos kā “RIA Novosti” (laika posmā no 2017. līdz 2018.gadam), “Lenta.ru” (2016.-2021.gads), “Sputnik Latvija” (2017.-2019.gads), “Izvestija” (2019.-2021.gads), “Gazeta.ru” (pēdējā publikācija – 2021.gada 31.decembris), “IMHOClub” (publicējies arī šogad), “Vzgļad” (pēdējā publikācija – 2022.gada 25.janvāris) un citviet. Ļoti “atbilstošas” darba vietas Latvijas pilsonim, kurš “Segodņa” šoruden gatavojis rakstu par paša atbildīgo dalību Saeimas vēlēšanās, savu balsi atdodot Latvijas vēstniecībā Maskavā.
Vereteņņikova darba vietas Krievijā ir uzskatāmas par Kremļa režīmam vislojālākajiem Krievijas medijiem, kuros dien dienā tiek kurināts naids pret ukraiņiem un Ukrainu. Vereteņņikova darba devēji zināmā mērā nes atbildību par Krievijas agresiju Ukrainā.
Līdztekus žurnālista profesijai, kuras ietvaros pamanījies saņemt arī Krievijas vēstniecības Latvijā žurnālistikas balvu “Dzintara spalva”, V.Vereteņņikovs pēdējā desmitgadē debitējis arī “vēsturiskās fantastikas” žanrā. Kā grāmatu autors saņēmis arī vairākas Krievijas literatūras konkursu balvas. Savu romānu “Klauni ellē”, kurā runāts par “sabiedrību, varu, polittehnoloģijām un žurnālistiku”, plaši reklamējis arī “Latvijas Radio 4” ēterā, bet rīt, 23.decembrī, gaidāma V.Vereteņņikova un Viktorijas Černožukovas kopīgi šogad radītās grāmatas “Īpaši naida un mīlestības gadījumi” prezentācija kādā no grāmatu veikaliem Sanktpēterburgā.
Pēdējās grāmatas apraksts tās izdevēja mājaslapā liecina, ka darbs paredzēts lasītājiem, kurus sevišķi interesējot “Lielā Tēvijas kara” vēsture. Un kas gan cits šajā kontekstā varētu būt aktuālāks, ja ne talantīgs Latvijas pilots, kurš kara laikā kļuvis par “apsēstu bendi”, personīgi pavēlot izpildīt nāvessodus ebrejiem?! Kremļa vestajā informatīvajā karā pret Latviju izcili iederīga literatūra.
