Turpinot sēriju par Latvijā mītošajiem prokremliskajiem žurnālistiem, esam apkopojuši informāciju par gana neskandalozu un līdz ar to it kā mazāk pamanāmu darboni – “Segodņa” žurnālistu Vadimu Faļkovu.

Līdzīgi kā iepriekš aprakstītais “varonis” Nikolajs Kabanovs, arī Faļkovs ir politikai tuvu stāvoša persona. Paralēli žurnālistikas gaitām Faļkovs jau kopš 2012.gada ir Rīgas domes deputāts, ievēlēts no partijas “Saskaņa” saraksta. Kādu laiku pamanījies pašvaldības deputāta pienākumus apvienot arī ar Saeimas deputāta Ivana Klementjeva palīga amatu.

Līdztekus žurnālistikas aktivitātēm un virknei politisko “krēslu”, iepriekšējo Rīgas domes sasaukumu laikā Faļkovs atradis laiku būt “Rīgas satiksmes” sabiedrisko attiecību speciālists, nodarbojoties ar “publikāciju apkopošanu” (ņemot vērā viņa kā žurnālista profilu, varam pieņemt, ka tostarp arī sevis gatavoto materiālu vākšanu), kā arī pasniegt vēsturi kādā no Rīgas pašvaldības skolām un brīvdienās savam priekam vadīt trolejbusus.

Kopumā Nila Ušakova valdīšanas gadi Rīgā bijuši Faļkovam labvēlīgi kā ieņemamo amatu, tā ienākumu ziņā. Iespējams, tieši tādēļ desmitā daļa Faļkova deputāta algas ziedota “Saskaņai”, arī neesot partijas biedram.

Tāda vienošanās deputātam bijusi ar toreizējo “Saskaņa” frakcijas vadītāju Maksimu Tolstoju kā pateicība par izvirzīšanu amatiem. Pēc KNAB mājaslapā atrodamās informācijas, laikā no 2016.gada līdz 2020.gada sākumam Faļkovs bijis uzcītīgs ikmēneša summu pārskaitītājs partijai. To apmērs ikgadēji pieaudzis, bet konkrēta gada ietvarā summas lielākoties bijušas teju konstantas (no 40-45 eiro 2016.gadā līdz 160 eiro 2019.gadā). Periodiski Faļkovs papildus pārskaitījis “Saskaņai” lielākas nestandarta summas, no kurām augstākā bijusi 2019.gada jūnijā – 1000 eiro. Ziedojumi apsīkuši 2020.gada pavasarī.

Lai arī amatpersonas ikgadējās deklarācijas liecina, ka žurnālista atalgojums un honorāri Faļkovam bijuši niecīgi salīdzinājumā ar citiem oficiālajiem ienākumiem, ir pamats uzskatīt, ka, iespējams, viņš šajā arodā gana izmanīgi piepelnās arī citviet.

Visredzamākais no piemēriem: atklāti ar savu vārdu, uzvārdu un RD deputāta amatu aprakstā joprojām publicējoties Jurija Aleksejeva radītajā platformā “Imhoclub”, kas Latvijā bloķēta jau kopš 2018.gada. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā zem Faļkova vārda platformā atrodamas 6 publikācijas, kopš vietnes bloķēšanas 2018.gada nogalē līdz šim brīdim kopumā 17 publikācijas, bet kopš resursa startēšanas 2011.gadā Faļkova kā autora vārds „Imhoclubˮ atrodams zem 52 materiāliem.

Pēdējais Faļkova raksts, kas “Imhoclub” publicēts š.g. 7.decembrī, lasāms gan š.g. 24.novembrī laikrakstā “Segodņa”, gan paša Faļkova “Facebook” profilā, zem kura komentāru atstājis arī neoficiālais deputāta darba devējs J.Aleksejevs.

Visos resursos Faļkovs publicējas par vienlīdz šķietami “nevainīgām” tēmām, aprakstot transporta, infrastruktūras un pilsētas ekonomikas jautājumus. Par šīm un citām krievvalodīgo auditoriju interesējošajām jomām pēc Faļkova sniegtiem komentāriem vai ierakstiem “Facebook” regulāri tapušas publikācijas arī propagandas resursā “Sputnik Latvija”, turklāt gan krievu, gan latviešu valodas versijās.

Tā kā Faļkovs arvien ir Rīgas pašvaldības Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāts, skaidrs, ka papildu ienākumu gūšana, aprakstot ar saviem tiešajiem deputāta pienākumiem saistītus jautājumus, ir diezgan ērta pozīcija. Toties kaut kā dīvaini krievvalodīgajā presē, Kremļa finansētajos projektos un savos sociālo tīklu kontos gānīt paša atbildības sfērā domē ietilpstošas jomas. Vai arī darbs domē drīzāk kalpo kā svarīgs informācijas avots, ar kā palīdzību diskreditēt Latviju gan krievvalodīgo acīs tepat, gan uz āru caur Latvijā aizliegtiem resursiem?