Prokremliskie žurnālisti Latvijā: Nikolajs Kabanovs

Publicēts

Līdz ar bēdīgi slavenā telekanāla “Doždj” slēgšanu, sabiedrībā ir aktualizējies jautājums, vai Latvijā varētu būt reģistrēti arī citi plašsaziņas līdzekļi, kuru darbība būtu pretrunā ar mūsu valsts drošības interesēm.

Lai ieviestu zināmu skaidrību šajā jautājumā, “Tālavas Taurētājs” ir apkopojis informāciju par vairākiem Latvijā mītošiem prokremliskajiem žurnālistiem, kuri, neskatoties uz savu pretvalstisko nostāju, turpina brīvi darboties žurnālistikā.

“Tālavas Taurētājs” aicina atbildīgās iestādes izvērtēt šo personu un plašsaziņas līdzekļu radīto kaitējumu Latvijas drošībai un pēc iespējas apturēt to darbību mūsu valsts teritorijā.

Nikolajs Kabanovs

Bijušais Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (“PCTVL”, “Saskaņa”) ir uzskatāms par vienu no redzamākajiem un aktīvākajiem Latvijas krievvalodīgajiem žurnālistiem, kas joprojām turpina publicēties laikrakstā “Segodņa”.

Neskatoties uz to, ka N.Kabanovs nekad nav slēpis savu prokremlisko un pretvalstisko nostāju, nedz viņa, nedz viņa darba devēja SIA “Masu Mediju Grupa” (iepriekšējais nosaukums SIA “Media Nams Vesti”) darbības nav tikušas ierobežotas.

Kabanova amatpersonas deklarācija liecina, ka 2022.gadā viņš par pretvalstiskas propagandas izplatīšanu no abiem uzņēmumiem saņēmis honorāru aptuveni 3 000 eiro apmērā.

Papildus žurnālista darbam, Kabanovs sevi pieteicis arī vēsturnieka lomā. Sadarbojoties ar prokremlisko vēsturnieku fondu “Istoričeskaja Pamjat”, nopublicētas trīs bijušā parlamentārieša grāmatas: “Sekreti sovetskoj Latvii”, “Zapadņa” un “Missija v Moskve”.

Fonds “Istoričeskaja Pamjatj” tiek saistīts ar Krievijas Prezidenta administrācijas Starpreģionālo un kultūras sakaru ar ārvalstīm pārvaldi. Tā galvenais uzdevums ir veidot ietekmes aģentu tīklu un izplatīt Kremlim draudzīgu propagandu ārvalstīs. Fonds izveidots 2008.gadā un tam kā vienam retajiem ir tieša piekļuve PSRS VDK arhīva dokumentiem.

No internetā nopludinātās fonda atskaites par paveikto no 2008. līdz 2018.gadam izriet, ka tajā ir nodarbinātas 9 personas, tostarp no Latvijas par spiegošanu izraidītais Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs, kā arī Latvijā par persona non grata atzītie pseidovēsturnieki Aleksandrs Djukovs un Vladimirs Simindejs.

Fonds saviem kuratoriem Kremlī ir atskaitījies arī par 11 NVO, tostarp agrāk Latvijā aktīvā “IMHOClub” izveidi. Kopumā fonda ietekmes aģentu tīklā ietilpst 124 vēsturnieki, žurnālisti un sabiedriskie aktīvisti, no kuriem 21 dzīvo Latvijā. Fonda īstenoto aktivitāšu vidū iekļautas arī iepriekšminēto Kabanova grāmatu prezentācijas.

N.Kabanova neslēptās aktivitātes vēstures jomā pievērsušas uzmanību arī Latvijas kaimiņu vidū. Piemēram, Igaunijas Iekšējās drošības dienesta ikgadējā pārskatā par 2017.gadu kā “klasisks Krievijas propagandas” piemērs minēta Kabanova publikācija laikrakstam “Segodņa”, kurā apgalvots, ka Baltijas valstu eksistence bijusi iespējama tikai pateicoties Krievijas “labajai gribai”.

Līdztekus grāmatu un publikāciju veidošanai, Kabanovs izcēlies arī kino propagandas nozarē. Viņš bijis iesaistīts divu dokumentālo filmu par Latvijas vēsturi veidošanā: “Ostland. Noč pod svastikoj” (2013) un “Nacizm po-pribaltijski” (2005). Abās filmās izkropļota Latvijas Otrā pasaules kara vēsture un apgalvots, ka mūsdienu Latvijā pēc būtības atdzimst nacisms.

Kabanovs savu pretvalstisko nostāju nav slēpis arī pildot Saeimas deputāta pienākumus. Tā, piemēram, 2003.gadā, Valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas inaugurācijas ballē, “Segodņa” žurnālists tika pieķerts slaukām degunu Latvijas karogā. Pēcāk plašsaziņas līdzekļiem deputāts ņirgājoties taisnojās, ka viņa darbības tikušas pārprastas: “Situācija ir tāda, ka cilvēki nepareizi saprata manu rīcību, kas bija dziļu patriotisku jūtu vadīta – es skūpstīju karogu, kad pieņemšana bija beigusies.”

2012.gadā, atrodoties savā darbavietā, Saeimas Valstiskas audzināšanas apakškomisijas sēdē Kabanovs, iespējams, bija ieradies alkohola reibumā. Viens no Kabanova kolēģiem toreiz secināja, ka “redzējis, kā izskatās cilvēki alkohola reibumā, tāpēc viņš uzskata, ka Kabanovs bija dzēris”. Pats Kabanovs savu atrašanos “vīra dūšā”, protams, noliedza un skaidroja ar apmelošanu.

2013.gadā sabiedrības sašutumu izraisīja Kabanova nostāja Dziesmu un deju svētku jautājumā. Vienā no savām publikācijām laikrakstam “Segodņa” ar nosaukumu “Maksla vmesto masla” jeb “Māksla sviesta vietā” Kabanovs latviešu tautas nacionālos svētkus nodēvēja par “nacionālistisku manifestāciju”, savukārt koristus salīdzināja ar Waffen SS “muzikālo vadu”.

Raksts bija papildināts ar nacistiskās Vācijas propagandas cienīgu karikatūru, kurā redzams kā “latvju bāleliņš” kopā ar “zeltenīti” tautas tērpos dzied un danco uz baļķa, zem kura redzams saspiests vīrietis – krievs. Vēl jo vairāk “latvju bāleliņa” roka bija izstiepta Hitlera sveicienā. Diemžēl Kabanova rakstam pievienotā karikatūra interneta vidē nav atrodama.

Kabanova uzvedība nav mainījusies arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šī gada maija beigās Latvijas televīzijas ekrānos tika pārraidīti kadri no Saeimas sēžu zāles, kuros acīgākie skatītāji pamanīja, ka “Segodņa” žurnālists Kabanovs sēdes laikā lasa vienu no Krievijas “Z propagandas” “Telegram” kanāliem “ANNA News”.

“ANNA News” ir uzskatāms par vienu no saturiski Ukrainai un Latvijai naidīgākajiem Krievijas propagandas avotiem. Kopš 2014.gada “ANNA News” aktīvi atbalsta Krievijas imperiālistiskā revanšisma un t.s. “Novorossijas” izveides ideju.

JAUNĀKIE RAKSTI

Latvijas “pārstāvniecība” drošībnieku un izlūku sanāksmē Krievijā

No 23. līdz 25.aprīlim Sanktpēterburgā norisinājās starptautiska drošības pārstāvju sanāksme, kuras uzdevums bija sapulcēt...

Krievijā publicē rekomendācijas 9.maija svinētājiem ārzemēs

Nevienam nav noslēpums, ka Krievija izmanto t.s. “uzvaras dienu” savas imperiālistiskās politikas attaisnošanai. Sevišķi...

Kā Latvijas uzņēmumi nodrošina “drosmes eliksīru” Medvedeva naida runai

Pagājušonedēļ "The Insider" publicēja izpēti, atklājot, ka bijušā Krievijas prezidenta un pašreizējā Drošības padomes...

Latvijas iedzīvotājiem ar autobusu ir vieglāk aizbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju nekā uz Daugavpili

Kopš Krievijas asiņainā kara pret Ukrainu sākuma pagājuši jau divi gadi. Šajā laikā pret...

LĪDZĪGI RAKSTI

Latvijas “pārstāvniecība” drošībnieku un izlūku sanāksmē Krievijā

No 23. līdz 25.aprīlim Sanktpēterburgā norisinājās starptautiska drošības pārstāvju sanāksme, kuras uzdevums bija sapulcēt...

Krievijā publicē rekomendācijas 9.maija svinētājiem ārzemēs

Nevienam nav noslēpums, ka Krievija izmanto t.s. “uzvaras dienu” savas imperiālistiskās politikas attaisnošanai. Sevišķi...

Kā Latvijas uzņēmumi nodrošina “drosmes eliksīru” Medvedeva naida runai

Pagājušonedēļ "The Insider" publicēja izpēti, atklājot, ka bijušā Krievijas prezidenta un pašreizējā Drošības padomes...