Turpinot izzināt laikraksta “Segodņa” un portāla “bb.lv” gana iespaidīgo ārvalstu korespondentu sastāvu, pievēršamies vēl vienam to speciālajam korespondentam Krievijā. Šoreiz tas ir Maskavā mītošais Dmitrijs Marts.
Marts saņēmis Krievijas pilsonību un uz Maskavu pārcēlies jau 2016.gadā, vienlaikus saglabājot pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Viņš vairākkārtīgi pats savos rakstos un arī intervijās Latvijas medijiem (2017.gadā “Re:Baltica” un 2021.gadā “Latvijas Radio 4” (LR4)) norādījis, ka dzīve Maskavā esot lētāka un komfortablāka nekā Rīgā. Vienā no intervijām minējis, ka pārcēlies uz Krieviju apnikuma dēļ “katru dienu lasīt par integrāciju un valsts valodas inspekciju”, pielīdzinot situāciju Latvijā fašistiskajai Vācijai, no kuras arī cilvēki prom bēguši.
Dzīvodams Maskavā, Marts turpina publicēties krievvalodīgajos izdevumos Latvijā. Paralēli darbam “Segodņa” viņa sociālajos tīklos norādīts arī iknedēļas izdevums “7 sekretov”. Atšķirībā no iepriekš aprakstītā “Segodņa” speciālā korespondenta Sanktpēterburgā Vladimira Vereteņņikova, Marts tiešām laikrakstam vairāk vai mazāk raksta par tēmām iz Krievijas. Pa laikam top kāds materiāls par “Latvijas labo dzīvi PSRS laikos” vai intervija ar kādu “repatriantu”, kurš arī lēmis par labu dzīvei Krievijā.
Lai arī “Facebook” profilā norādīts, ka viņš strādājot arī “Krievijas medijos”, publikācijas zem viņa vārda īsti tajos nav atrodamas. 2017.gadā īslaicīgi publicējies “Sputnik” Latvijas versijā, bet 2016.gadā pieejama viena publikācija portālā “Regnum”.
Paralēli Marts uztur videoblogus straumēšanas vietnē “YouTube” (“Дмитрий Март Life”) un “Yandex” platformā “Dzen” (“Дмитрий Март: мои статьи”), pēdējā no kuriem paralēli video ierakstiem publicē arī dažādus tekstuālus materiālus. Katrā no šīm platformām viņam ir vairāk nekā 11 000 sekotāju, saturs tajos pārklājas, turklāt video formātā ievērojami biežāk nekā rakstītajos avotos Marts apspriež tēmas par un ap Latviju. Piemēram, pēdējās no tām: M.Čehova Rīgas Krievu teātra vadītājas Danas Bjorkas līguma nepagarināšana, partijas “Progresīvie” piedāvājums Puškina statuju Rīgā it kā pārkausēt piemineklī Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, komunālo rēķinu cenu pieaugums, inficēšanās gadījumi ar legionelozi Rīgā u.c. aktualitātes.
Pie “YouTube” video ierakstiem nereti publicēta “Yandex.Money” saite, caur kuru iespējams ziedot autoram kvalitatīvāku materiālu sagatavošanai. Nav izslēgts, ka par blogošanu attiecīgu tēmu ietvaros Marts tiek finansēts arī no ieinteresētajām struktūrām Krievijā.
Tā, piemēram, Marta sociālo tīklu kontos atrodamas draudzīgas bildes ar bijušo Krievijas vēstniecības Latvijā darbinieku, valstī par persona non grata pasludināto un kā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieku identificēto Dmitriju Jermolajevu. Turklāt Satversmes aizsardzības biroja ieskatā Jermolajeva kādreizējā nodarbošanās Latvijā bija saistīta tieši ar propagandas veidošanu, sabiedriskās domas un politisko norišu ietekmēšanu.
Marta sociālo tīklu konti ir piesātināti ar pašbildēm, kurās nereti centies gozēties kopā ar Krievijā labi zināmām personām. Kā Marts 2021.gada decembrī stāstījis “LR4”, viņam kā žurnālistam esot piekļuve dažādiem pasākumiem un visiem Maskavas teātriem, kuros tiekot aicināts uz preses seansiem.
Taču Marta bilžu galerijas liecina, ka viņš labprāt fotografējas ne tikai ar slavenībām kultūras vidē, bet arī Krievijas režīmam tuvu stāvošām personām. Piemēram, par “Putina baikeriem” dēvētā motokluba “Nakts vilki” vadītāju Aleksandru Zaldostanovu, bijušo “Krievijas liberāli demokrātiskās partija” (LDPR) līderi Vladimiru Žirinovski, partijas “Vienotā Krievija” VCalsts domes deputātu un fonda “Russkij mir” valdes priekšsēdētāju (kurš arī padomju diplomāta Molotova mazdēls) Vjačeslavu Ņikonovu u.c.
V.Ņikonovs 2019.gadā pasniedza Martam žurnālistikas konkursa “#RuMirDigital” apbalvojumu interneta resursa “Baltijas Balss” lapai “Facebook” nominācijā “Labākais ārvalstu krievvalodīgo mediju konts sociālajā tīklā”. Šāds fakts pats par sevi liek apšaubīt, vai tiešām valstī vajadzētu ļaut darboties medijiem, kas saņem “žurnālistikas kvalitātes” apbalvojumus no Krievijas, kur nu vēl atbalstīt tos no valsts līdzekļiem, kā tas noticis caur “Sabiedrības integrācijas fonda” dotācijām.
