11.aprīlī aizritēja pirmā tiesas sēde pret žurnālistu Vladimiru Dorofejevu, kurš ir viens no 14 apsūdzētajiem lietā par pret Krieviju vērsto Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu, sadarbojoties ar Kremļa propagandas resursam “Rossija Segodņa” pakļautajiem izdevumiem “Sputņik” un “Baltnews”.
Saprotami, ka līdz ar pirmo prāvu pastiprināta uzmanība tematam tiek pievērsta arī Krievijas propagandā, jo sevišķi resursos, kuru vārds figurē pret žurnālistiem vērstajās apsūdzībās – “Sputnik” un “Baltnews” daudzšķautņainajos tīklos.
Komentāros Kremļa kontrolētajiem resursiem pēc tiesas V.Dorofejevs paudis, ka tiekot tiesāts nevis viņš, bet gan kāds “mītisks zvērs”. Lielāko sarūgtinājumu V.Dorofejevam raisot tas, ka krimināllieta ir “safabricēta” un it kā balstoties tikai uz vienas Ārlietu ministrijas amatpersonas ekspertīzi vai interpretāciju. Gan intervijās “Sputnik” atzariem, gan “Pervij kanal” V.Dorofejevs norādījis, ka konkrētā amatpersona ministrijā vairs nestrādājot (pat pieņēmis, ka, iespējams, atlaista “neprofesionalitātes” dēļ), bet tās aizvietotājs pat neesot papūlējies sagatavoties tiesas procesam.
V.Dorofejevs atzīmējis, ka tikai “Sputņik” viņš izjutis “pilnīgu brīvību” savā profesionālajā darbībā, proti, pašam lemjot, kurus pasākumus apmeklēt un par ko rakstīt, turklāt bez jebkādas cenzūras. V.Dorofejevs arī apliecinājis, ka, lai arī kriminālprocesa sākšana viņam faktiski liegusi publicēties “Sputņik”, viņš saņēmis sadarbības piedāvājumus un turpinājis strādāt, izmantojot pseidonīmu. Tāpat paguvis pasūdzēties, ka ārštata darbinieku honorāri esot daudz mazāki nekā atalgojums labi apmaksātajā “Sputņik”. Tiesa, savos sociālajos tīklos V.Dorofejevs ir norādījis virkni savu iepriekšējo darba vietu, taču tā, kurā juties vislabāk, nez kādēļ nav uzskaitīta.
“Tālavas Taurētājs” nolēma ielūkoties, kā tad šī saucamā “brīvība” izpaudusies zem V.Dorofejeva vārda publicētajos materiālos resursā “Sputņik”. V.Dorofejevs tajā publicējas kopš 2016.gada – rakstu viņam ir daudz, turklāt virkne tapuši arī 2022.gadā (par brīnumu – arī bez pseidonīma). Savukārt šogad V.Dorofejevs atsācis publicēties prokremliskā aktīvista Jurija Aleksejeva resursā “Imhoclub”, kā lietā arī drīz gaidāma tiesas sēde.
V.Dorofejeva apskatīto tematu loks ir plašs, bet par teju visiem viņa rakstiem iespējams apgalvot, ka tie apzināti iekļaujas Kremļa propagandas naratīvos, t.i., sākot no etniskajiem jautājumiem un krievvalodīgo tiesībām uz izglītību “dzimtajā valodā” līdz ikgadējai “Tēvzemes aizstāvja dienas”, “Uzvaras dienas”, “Rīgas atbrīvošanas dienas”, 16.marta un Krievijas vēstniecības Latvijā dienaskārtības notikumu atspoguļošanai. Cita starpā V.Dorofejevs vairākkārt intervējis Krievijas vēstniekus Latvijā, kā arī no vēstniecības vadības rokām saņēmis žurnālistikas “profesionāļu” balvu “Dzintara spalva” par krievu kultūras Latvijā problēmu atspoguļošanu.
Atklātajos avotos pieejamā informācija liecina, ka V.Dorofejevs Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā ieguvis 2003.gadā. Tolaik intervijā “Lauku Avīzei” viņš norādījis, ka pilsonības iegūšana viņam bijusi būtiska, lai strādātu un dzīvotu Latvijā. Tāpat lepni norādījis, ka uz jautājumiem par Latvijas vēsturi neesot bijis grūti atbildēt – atzinis arī Latvijas okupācijas faktu. Nevarētu gan teikt, ka tas atspoguļojies viņa rakstos, kur vismaz vienā gadījumā termins “padomju okupācija” apzināti lietota pēdiņās. Starp citu, konkrētā “Lauku Avīze” raksta autore, kas atspoguļojusi eksaminējamo viedokļus no “notikuma vietas”, bijusi pašreizējā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
V.Dorofejevs Krievijas propagandā nereti ticis izmantots arī kā “noderīgais idiots”. Piemēram, 2020.gada pavasarī, sūdzoties par Covid-19 pandēmijas ietekmē uzsākto attālināto mācību “šausmām” krievvalodīgajiem bērniem, kuri bez maz pēkšņi bijuši spiesti mācīties latviešu valodā. V.Dorofejevs norādījis, ka skolotāji, it kā nevēloties strādāt dubultā, tālmācības apstākļos lielākoties iesūtījuši uzdevumus latviski, nevis krieviski. V.Dorofejevs, kurš turklāt pieteikts vien kā norūpējies vecāks, sižetos “REN TV”, “Pjatij kanal” un resursā “iz.ru” klāstīja ne tikai to, kā bijušā izcilnieka sekmes līdz ar to pasliktinājušās, bet arī to, kā viņš pats ierastās rīta kafijas krūzes vietā vispirms spiests pieslēgties “E-klasei”.
Nākamā tiesas sēde V.Dorofejeva lietā notikšot 19.maijā, taču šodien, 13.aprīlī, tiesas priekšā stājas nākamā apsūdzētā žurnāliste Ludmila Pribiļska.
Tikmēr esam sagatavojuši ieskatu V.Dorofejeva no jebkādas “cenzūras” brīvajā profesionālajā darbībā, strādājot no Krievijas pilnīgi “neatkarīgajā” izdevumā “Sputņik”:
