Šonedēļ Vitebskā, Baltkrievijā kārtējo reizi tiek aizvadīts Aleksandra Lukašenko režīmam pietuvinātais festivāls “Slāvu bazārs”. Neskatoties uz to, ka pagājušajā gadā Latvijas delegācijas dalība festivālā izraisīja Latvijas sabiedrības un varasiestāžu sašutumu, atsevišķi Latvijas pilsoņi to apmeklēs arī šogad, tādā veidā riskējot kļūt par instrumentu Lukašenko propagandas rokās.
Festivāls “Slāvu bazārs” kopš 1995.gada atrodas tiešā Baltkrievijas režīma kontrolē un tā “patrons” ir pats diktators Lukašenko. Kaimiņvalsts autokrāts festivālu ierasti apmeklē klātienē, uzstājas ar runu un izmanto to sava tēla spodrināšanai. Pagājušajā gadā, laikā, kad Krievijas armija gandrīz pusgadu bombardēja Ukrainas mierīgos iedzīvotājus, Lukašenko festivāla preses konferencē atļāvās apvainot Ukrainas politiķus tajā, ka viņi esot “atteikušies no savas slāvu identitātes”, un piesolīja, ka ir drošs, ka “brālīgā ukraiņu tauta reiz atgriezīsies savā ģimenē”, ar to acīmredzot domājot – nonāks Krievijas okupācijā.
Lukašenko nav vienīgais autokrāts, kurš ir viesojies “Slāvu bazarā”. 2001.gadā festivālu klātienē apmeklēja toreiz salīdzinoši nesen ievēlētais Krievijas diktators Vladimirs Putins. Krievijas līderis festivālu ir nodēvējis par “spilgtu konstruktīvas sadarbības piemēru” un šogad tajā tiks atskaņota viņa video uzruna. Zinot Krievijas vadoņa pēdējo gadu retoriku, varu derēt, ka arī šoreiz festivāla apmeklētājiem būs dota iespēja līdz vemšanai klausīties šovinistiskos spriedelējumos par Ukrainu un tās vēsturi.
Vladimirs Putins un Aleksandrs Lukašenko festivāla “Slāvu bazārs” atklāšanas ceremonijā 2001.gadā. Foto: Kremlin.ru
To, ka festivālam ir politiska piegarša, apstiprināja arī pagājušajā gadā plašsaziņas līdzekļos izskanējušais skandāls pēc Rīgas jauniešu televīzijas pulciņa “Academy Kids TV” viesošanās Baltkrievijā. Toreiz rīdziniekiem tika dota iespēja nointervēt pašu Lukašenko, kurš sev ierastajā “Eiropas pēdējā diktatora” stilā pavēstīja, ka “par prezidentiem nekļūst, par tiem piedzimst”, pie reizes norādot, ka Rietumu politiķiem šādu no dabas dotu instinktu nereti pietrūkst.
Iļja Karoza un Aleksandrs Lukašenko intervijas laikā festivālā “Slāvu bazārs” 2022.gadā. Foto: Sociālo tīklu resurss “Pul Pervogo”
Pēc bēdīgi slavenās intervijas Baltkrievijas un Krievijas propagandā tika izvērsta kampaņa ar mērķi apvainot Latvijas “fašistisko režīmu” vārda brīvības un Vitebsku apciemojušo jauniešu cilvēktiesību neievērošanā. Minskas režīmam pietuvinātas organizācijas noturēja protesta akciju blakus Latvijas konsulātam Vitebskā, savukārt diktatoru intervējušais jaunietis no Rīgas Iļja Karoza kopā ar ģimeni, it kā baidoties no varasiestāžu represijām, nolēma pārcelties uz dzīvi Baltkrievijā.
Protesta akcija blakus Latvijas konsulātam Vitebskā 2022.gada jūlijā. Foto: “Vitebskije Vesti”
Pagājušā gada vasaras izskaņā Minskas propagandā parādījās fotogrāfijas, kurās Karoza ar pārējiem ģimenes locekļiem redzami smaidot un turot rokās Baltkrievijas pases.1 Izdevums “Novaja Gazeta” šajā sakarā izcēlis, ka pilsonība pārbēdzējiem no Latvijas tikusi piešķirta rekordātri, tā kā parasti šis process ārzemniekiem aizņem 7 gadus. Ir skaidrs, ka Karozu ģimenei Baltkrievijas režīma acīs bija īpaša prioritāte, tā kā tā lieti noderēja Lukašenko izvērstajā informācijas karā pret Latviju un Rietumiem kopumā.
Iļja Karoza ar ģimeni pēc Baltkrievijas pases iegūšanas. Foto: BelTA
Karozas vecmāte un reizē jauniešu televīzijas pulciņa “Academy Kids TV” dibinātāja Nataļja Buharova vienā no intervijām Minskas plašsaziņas līdzekļiem toreiz vēstīja, ka viņas vadītais jauniešu pulciņš nākotnē varētu pārcelties uz Baltkrieviju. Tiesa, kopš pagājušās vasaras notikumiem nekas jauns par “Academy Kids TV” likteni kaimiņzemē publiski pieejamajos avotos nav atrodams. Iespējams, ka Lukašenko režīms šo projektu pēc pārcelšanās uz Baltkrieviju novērtējis kā nerentablu.
Lukašenko intervējušais jaunietis Iļja gan pēdējā gada laikā turpinājis periodiski pavīdēt vairākos Baltkrievijas propagandas sižetos. Tajos vēstīts, ka jaunietis izvēlējies dzimtenes aizstāvja jeb militārista karjeru un uzsācis studijas Vitebskas kadetu skolā. Intervijās Minskas propagandistiem Karoza slavējis Baltkrievijas izglītības kvalitāti, kas esot augstāka nekā Latvijā, savukārt kā savas nākotnes sapņu profesijas norādījis darbu izlūkošanas dienestos vai speciālo uzdevumu vienībā.
Iļja Karoza Vitebskas kadetu skolā. Foto: BelTA
Neskatoties uz publiskajā telpā izskanējušajiem Valsts drošības dienesta brīdinājumiem Latvijas pilsoņiem izvairīties no Baltkrievijas apmeklēšanas, arī šogad Vitebskā ir ieradušies vairāki Latvijas valstspiederīgie. Uz šo brīdi zināms, ka festivālā piedalīsies baltkrievu diasporas mākslinieki no Liepājas – iespējams, tie paši, kuri šī gada jūnijā jau piedalījās citā Baltkrievijā notiekošā festivālā ar nosaukumu “Skan šķīvji un harmonikas”.
Līdztekus starp “Slāvu bazāra” bērnu dziesmu konkursa žūrijas locekļiem pamanāms arī mūzikas producents Gaitis Lazdāns, kurš Latvijas sabiedrībai plašāk pazīstams kā viens no vakcīnskeptiķu partijas “Tautas kalpi Latvijai” Zemgales saraksta līderiem aizvadītajās Saeimas vēlēšanās. Latvijas plašsaziņas līdzekļos par Lazdānu pieejamā informācija ir skopa, vien zināms tas, ka viņa virzienā izskanējuši pārmetumi par apmēram 1 000 eiro liela parāda neatdošanu nu jau viņsaulē esošajam aktierim Gunāram Skrastiņam.
“Tautas kalpi Latvijai” busiņš Rīgas ielās. Foto: Edijs Pālēns/LETA
Pilnīgi iespējams, ka arī šī gada “Slāvu bazārs” tiks izbazūnēts Baltkrievijas un Krievijas kontrolētajos plašsaziņas līdzekļos, visticamāk, liekot uzsvaru uz pasākuma starptautisko raksturu. Aizvien vairāk izolācijā esošajiem Minskas un Maskavas diktatoriem ir svarīgi ar šādu pasākumu palīdzību pieradīt pretējo, proti, ka abi joprojām ir daļa no civilizētās pasaules. Šim nolūkam lieti noder uz Baltkrieviju un Krieviju ceļojošie ārzemnieki, ar kuru muti autoritārie režīmi var kritizēt “pūstošos Rietumus” un slavēt “plaukstošos Austrumus”.