Latvija plaši pārstāvēta Krievijas tautiešu forumā Ļeņingradas apgabalā

Publicēts

No 17. līdz 19.novembrim Viborgā, Ļeņingradas apgabalā pēc vairāku gadu pārtraukuma notika 10.Baltijas tautiešu forums. Tā devīze šogad bija „Tautieši: Baltijas vektors. Jauni izaicinājumiˮ. Forumu apmeklēja viesi no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Somijas.

Pasākuma vadmotīvs bija „Baltijas agresīvā pretkrieviskā politikaˮ, kas mainījusi uzsvarus un intensitāti Krievijas darbībām tautiešu interešu aizsardzības jautājumos ārvalstīs.

Latvijas pilsone, partijas „Latvijas Krievu savienībaˮ aktīviste un Sanktpēterburgas Valsts universitātes studente Tatjana Andrijeca savā „Facebookˮ kontā informēja, ka Latvijai kā „visproblemātiskākajai valstijˮ bijusi vislielākā pārstāvniecība forumā.

Tatjana Andrijeca

No pieejamajiem fotoattēliem identificējami ar „Rossija Segodņaˮ saistīti Latvijas izcelsmes žurnālisti Aleksejs Stefanovs un Andrejs Starikovs, kā arī Latvijas Krievu kopienas prezidents Viktors Guščins, vēsturnieks un publicists Aleksandrs Malnačs un krievvalodīgais aktīvists Sergejs Vasiļjevs.

T.Andrijeca savā ierakstā atsaukusies uz „neprātīgo Baltijas rusofobijuˮ, kas mudinot tautiešus pārcelties uz Krieviju, kā arī it kā Latvijā notiekošajām „politiskajām represijāmˮ un „etnisko tīrīšanuˮ, kas sasaistīta ar prasību pēc latviešu valodas zināšanām pilsonības eksāmena nokārtošanai. Savukārt V.Guščins sniedzis interviju TV kanālam „LenTV24ˮ, galvenokārt komentējot padomju pieminekļu nojaukšanu Latvijā.

Viktors Guščins

Krievijas pusi forumā pārstāvēja Krievijas Valsts domes deputāti, Ārlietu ministrijas (ĀM), Ļeņingradas apgabala vadības un Maskavas pilsētas pārstāvji. Foruma rezolūcija paredzot Baltijas tautiešu priekšlikumus nosūtīt Krievijas ĀM.

Vienas foruma plenārsēdes moderatoram, „Krievijas Baltijas pētījumu asociācijasˮ prezidentam Nikolajam Meževičam esot kļuvis skaidrs, ka „starpetniskās spriedzes līmenisˮ Baltijas valstīs nudien neesot pārspīlēts. Viņaprāt, krievvalodīgajiem patlaban tiekot atņemtas tiesības „domāt krieviskiˮ, viņi tiekot vajāti un pat „ar spērienuˮ pavadīti līdz Krievijas robežai. Līdz ar to būtiska foruma daļa veltīta tautiešu repatriācijas jautājumiem. Gan foruma apmeklētāju, gan arī Krievijas puses ekspertu skatījumā tautiešu masveida atgriešanās „dzimtenēˮ pastāvošajos „histēriskās rusofobijasˮ apstākļos vērtēta kā gana birokrātiski sarežģīts process, turklāt visus gribētājus jau tāpat neesot iespējams uzņemt.

Tas gan, šķiet, nav bijis šķērslis foruma rezolūcijā iekļaut priekšlikumu par „modernu apdzīvotu vietu/pilsētu būvniecībuˮ Krievijas teritorijā Baltijas valstu tuvumā. Par to š.g. 23.novembrī savā atskatā uz foruma norisi rakstījis Krievijā dzīvojošais „Sputnik Latvijaˮ žurnālists A.Stefanovs. Viņš norādījis, ka forumā valdījusi vienprātība – „krievu iedzīvotāju evakuācijaˮ no Baltijas valstīm un, iespējams, visas Eiropas varot sākties jebkurā brīdī. Tāpat A.Stefanovs retoriski jautājis, kurš gan negribētu dzīvot „jaunās modernās mājās pie dabasˮ un vadīt visu dzīvi dzimtajā krievu valodā?

Tiesa, ne tik daudz vienprātības bijis jautājumā par to, uz kāda pamata gan tieši šajās jaunajās apdzīvotajās vietās „bēgļiˮ no Baltijas varētu saņemt dzīvokļus vai mājas. A.Stefanovam, šķiet, arī nav īsti skaidrs, kāpēc šovasar ierosināto grozījumu izskatīšana par vienkāršotu Krievijas pilsonības saņemšanu ārvalstu pilsoņiem, kas bija plānota š.g. oktobrī, ir atlikta. Viņaprāt, likuma pieņemšana būtu jāpaātrina, sevišķi kā atbilde „Baltijas valstu nedraudzīgajai politikaiˮ. Baltijas valstu krieviem tas esot būtiski, lai tie nenosvērtos par labu aizbraukšanai uz citām, „mazāk rusofobiskāmˮ Eiropas valstīm. Te gan jāatgādina, ka septembra beigās Krievijā tika izsludināta „daļēja mobilizācijaˮ, kas, iespējams, likumdošanas iniciatīvas attiecībā uz vienkāršotu ārvalstu tautiešu uzņemšanu pilsonībā atbīdīja uz neprioritārākām pozīcijām.

Foruma galīgajā rezolūcijā būšot arī lūgums Krievijas ĀM paātrināt Vladimira Putina iniciatīvu par bezvīzu režīma ieviešanu ārvalstu tūristiem un uzsākt elektronisko vīzu izsniegšanu 52 valstu, tostarp visas Eiropas, pilsoņiem. Lūgums attiecoties uz to izsniegšanu bez maksas vai pēc iespējas lētāk, tā kā uz Krieviju patlaban braucot vien tie, kam tā patiešām esot „dzimteneˮ.

Aleksejs Stefanovs

Vienlaikus aktualizēts jautājums par „tautiešu pasesˮ ieviešanu, jo Krievijas pilsonība patlaban Baltijas valstīs varot kalpot par formālu iemeslu izraidīšanai vai jau esošas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsonības atņemšanai. Attiecībā uz Krievijas pensiju saņēmējiem ticis ierosināts centralizēti organizēt ikmēneša bezmaksas „pensionāru braucienusˮ no Baltijas valstīm uz Krieviju to izņemšanai.

Atsaucoties uz „Nekā Personīgaˮ raidījumu par Kremļa propagandas izplatību aplikācijā „Telegramˮ, A.Stefanovs ierosinājis izmantot šo „iespēju loguˮ un pēc iespējas pavairot „Telegramˮ kanālus, kas aģitē Krievijas pozīciju. Viņa ieskatā, šķiet, Baltijas valstīs izveidojies tāds kā Krievijas izplatītās dezinformācijas vakuums, tādēļ svarīgi esot to pavairot vidē, kuru atbildīgās iestādes vēl nespēj ierobežot. A.Stefanovs norādījis, ka gan jau varasiestādes ar laiku izdomāšot kā bloķēt atsevišķus kanālus, tāpēc esot jārada tāds apjoms, kurā visus kanālus, kas regulāri pārpublicē viens otra informāciju, nekad neizdošoties apslāpēt. Tāpat esot jādomā par aktīvāku aplikācijas „TikTokˮ izmantošanu dažādās valodās Krievijā radītās informācijas izplatīšanai.

JAUNĀKIE RAKSTI

Latvijas “pārstāvniecība” drošībnieku un izlūku sanāksmē Krievijā

No 23. līdz 25.aprīlim Sanktpēterburgā norisinājās starptautiska drošības pārstāvju sanāksme, kuras uzdevums bija sapulcēt...

Krievijā publicē rekomendācijas 9.maija svinētājiem ārzemēs

Nevienam nav noslēpums, ka Krievija izmanto t.s. “uzvaras dienu” savas imperiālistiskās politikas attaisnošanai. Sevišķi...

Kā Latvijas uzņēmumi nodrošina “drosmes eliksīru” Medvedeva naida runai

Pagājušonedēļ "The Insider" publicēja izpēti, atklājot, ka bijušā Krievijas prezidenta un pašreizējā Drošības padomes...

Latvijas iedzīvotājiem ar autobusu ir vieglāk aizbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju nekā uz Daugavpili

Kopš Krievijas asiņainā kara pret Ukrainu sākuma pagājuši jau divi gadi. Šajā laikā pret...

LĪDZĪGI RAKSTI

Latvijas “pārstāvniecība” drošībnieku un izlūku sanāksmē Krievijā

No 23. līdz 25.aprīlim Sanktpēterburgā norisinājās starptautiska drošības pārstāvju sanāksme, kuras uzdevums bija sapulcēt...

Krievijā publicē rekomendācijas 9.maija svinētājiem ārzemēs

Nevienam nav noslēpums, ka Krievija izmanto t.s. “uzvaras dienu” savas imperiālistiskās politikas attaisnošanai. Sevišķi...

Kā Latvijas uzņēmumi nodrošina “drosmes eliksīru” Medvedeva naida runai

Pagājušonedēļ "The Insider" publicēja izpēti, atklājot, ka bijušā Krievijas prezidenta un pašreizējā Drošības padomes...