Nesen Latvijā aizturētā “Sputnik Lietuva” galvenā redaktora Marata Kasema lietai Kremļa kontrolētajā informācijas telpā un Krievijas augstāko amatpersonu izteikumos pievērsta ļoti plaša uzmanība. Kā pašmāju presē, tā arī Krievijas izdevumos pavīdējis arī viņa izvēlētās advokātes vārds: Imma Jansone. Tā kā šī nebūt nav pirmā reize, kad dažādu prokremliski noskaņotu personu aizstāvību Latvijā uzņēmusies tieši I.Jansone, “Tālavas Taurētājs” nolēma ielūkoties, kuri “klienti” un kādēļ tieši viņu varētu būt izvēlējušies par savu advokāti.

Intervijā prokremliskajam ruporam “RuBaltic.ru” I.Jansone 2018.gadā pati atklājusi, ka pamatā nodarbojoties ar civillietām, kurās viņas ekspertīze esot mantojumi, ģimenes lietas u.tml. Pirmā krimināllieta viņas paspārnē bijusi nacionālboļševika Benesa Aijo aizstāvība 2014.gadā, pēc kuras visi nākamie klienti, viņas vārdiem, paši jau vērsušies pēc palīdzības.

Nav gluži skaidrs, kādi apstākļi spēlējuši par labu tam, lai viņa uzņemtos B.Aijo lietu, kurš, I.Jansones izklāstā, ilgi neesot varējis atrast advokātu, bet tieši B.Aijo it kā bijis tas, kurš savu aizstāvi sācis ieteikt citiem. Intervijā I.Jansone norādījusi, ka “nišā”, kur cilvēki krimināllietās pie viņas sākuši pieteikties pēc pašu iniciatīvas, esot iekritusi pēc nacionālboļševiku Andreja Popko un Aleksandra Kurkina lietas. Šie Krievijas pilsoņi sākotnēji spiegošanas apsūdzībās tika aizturēti Ādažu militārajā bāzē, bet lietu vēlāk pārkvalificēja par huligānismu.

Varētu jau naivi cerēt, ka šeit nostrādājis “no mutes mutē” efekts, taču mistisku apstākļu sakritības vārdā I.Jansone ir viena no dažiem advokātiem, kurus, piemēram, likuma nepareizajā pusē Latvijā nonākušajiem Krievijas pilsoņiem piedāvā izmantot Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM), atsaucoties uz Krievijas vēstniecības Latvijā sastādītu juristu sarakstu. Saraksts atjaunināts 2022.gada augustā un tajā kopā minēti deviņi juristi vai to pārstāvētie biroji. Papildus tajā minēts, ka ietvertā informācija ir pašu advokātu brīvprātīgi nodrošināta, taču saraksts kalpojot vien kā informatīvs, ne rekomendējošs materiāls.

Lai arī dokuments brīdina, ka Krievijas Ārlietu ministrija un Krievijas vēstniecība Latvijā neuzņemas atbildību par konkrēto juristu sniegto pakalpojumu kvalitāti un arī neapmaksājot tos, ir pamats uzskatīt, ka I.Jansones sniegtais serviss varētu būt ticis un joprojām varētu būt pastarpināti apmaksāts no Krievijas.

Tā, piemēram, Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta un tiesību aizstāvības fonds (Pravfond), kuru pēc V.Putina iniciatīvas 2012.gadā dibinājusi Krievijas ĀM un federālā aģentūra “Rossotrudņičestvo”, savos statūtos burtiski deklarējusi uzdevumu nodrošināt juridisku, finansiālu un cita veida palīdzību tautiešu tiesību aizsardzībai ārvalstīs. “Pravfond” publiski ir atzinis advokātu pakalpojumu apmaksu līdzvērtīgos nesenos gadījumos Lietuvā un Igaunijā, savukārt vairākos Valsts drošības dienesta (VDD) publiskajos gada pārskatos minēts, ka tas apmaksājot arī vairāku Latvijā apsūdzēto personu juridiskos un tiesvedību izdevumus.

Plašākai sabiedrībai finansējuma iekasēšana no “Pravfond” kļuva zināma Aleksandra Gapoņenko gadījumā, kurš 2015.gadā intervijā kanālam “Al Jazeera” atzina, ka saņemot no fonda 7000 eiro gadā. Tolaik Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, izmeklējot ieplūstošā Kremļa finansējuma apmērus nevalstiskajām organizācijām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, aplēsa, ka pat vispieticīgākajā aprēķinā, balstoties uz oficiāli deklarētajām summām, Baltijas valstīs jau tolaik no Krievijas fondiem legāli ieplūda vismaz pusotrs miljons eiro.

Kopš tā laika “Pravfond” turpinājis ziņot gan par “rusofobijas uzplaukumu” Baltijā, gan arī par tam sekojošo palīdzības pieprasījumu skaita pieaugumu no “apspiestajiem” tautiešiem. “Pravfond” izpilddirektors Aleksandrs Udaļcovs, kurš iepriekš pildījis Krievijas vēstnieka pienākums kā Latvijā, tā Lietuvā, lepni paziņoja, ka 2020.gadā fonda budžets ticis trīskāršots, tam sasniedzot aptuveni divus miljonus eiro.

Vienlaikus ar paziņojumu, ka visbiežāk tautiešu tiesības tiekot pārkāptas tieši Baltijas valstīs, Ukrainā un Polijā, A.Udaļcovs norādīja, ka ap 30-40% “Pravfond” finansējuma tiekot nodrošināts tieši advokātu atalgojumam. Zināms, ka Latvijā vairākkārt apsūdzētais A.Gapoņenko, kuru arī nu jau gadiem aizstāv I.Jansone, publiski palīdzību no Krievijas sev uz citu “paraugprāvu” figurantiem lūdzis regulāri.

Lai arī publiskajā telpā par I.Jansoni atrodams gana maz informācijas, varētu teikt, ka krievvalodīgajā segmentā tās ir krietni vairāk. Piemēram, jau iepriekš minētajā intervijā “RuBaltic.ru” un portālam “Baltnews”, kā arī citējumos citviet, I.Jansone būtībā piebalso Kremļa retorikai par Latviju kā rusofobisku, policejisku un ar “spiegu māniju” apsēstu valsti, kas ignorējot cilvēktiesības un vārda brīvības principus.

Savu aizstāvamo krimināllietas un to vispārējā skaita pieaugumu I.Jansone nereti dēvējusi par politiski motivētiem precedentiem, kurus potenciāli iespaidojot Latvijas specdienestu spiediens uz tiesu pēc Krimināllikuma paplašināšanas. Latvija vainota arī Ukrainas piemēra pārņemšanā, spītējot pašu deklarētajām Eiropas vērtībām. Šādu komentāru gradācija Kremļa kontrolētajiem medijiem augusi vienlaikus ar lietu skaitu viņas paspārnē. Tāpat atsevišķos gadījumos I.Jansone norādījusi, ka neesot arī dižu cerību no gatavotajām prasībām Eiropas Cilvēktiesību tiesai, ironizējoši kā iemeslu norādot to, ka viņas klienti jau neesot gluži “Navaļnijs”.

Un kam gan citam, ja ne Krievijas propagandas vēstījumus pastiprinošām un polarizāciju veicinošām personām būtu vērts maksāt par “tautiešu tiesību aizsardzību” Latvijā? Ieskatam piedāvājam personas, kurām visiem pienākošās tiesības uz aizstāvību uzņēmusies tieši Imma Jansone, kura līdz pat 2014.gadam specializējās vienīgi civillietās:

• Beness Aijo
• Iļja Kozirevs
• Jurijs Zaicevs
• Aleksandrs Kurkins (Krievijas pilsonis)
• Andrejs Popko (Krievijas pilsonis)
• Oļegs Buraks
• Jurijs Aleksejevs
• Aleksandrs Gapoņenko
• Ruslans Pankratovs
• Genādijs Silonovs (Krievijas pilsonis)
• Atrjoms Skripņiks
• Aleksandrs Dubjago
• Viktors Zolotarevs (Krievijas pilsonis)
• Vladimirs Lindermans
• Alla Berezovska
• Andrejs Solopenko
• Marats Kasems