Aizvadītajā svētdienā Dmitrija Kiseļova “analītiskajā raidījumā” atkal tika pārraidīts 22 minūtes garš sižets par Latviju. Šoreiz Kremļa galvenais propagandists nolasījis “lekciju” par Latvijas vēsturi.
Sižets iesākts ar vēstures stundu par padomju diplomātu Teoderu Netti. Nesen Ikšķilē tika demontēts viņam veltīts piemineklis, kas izsauca Krievijas vēstniecības kritiku. Kiseļovs izmanto Netti kā piemēru tam, cik savijušies ir bijuši padomju varas un Latvijas likteņi.
Lai pierādītu to, ka latvieši ir līdzatbildīgi padomju režīma izveidē un pastrādātajiem noziegumiem, Kiseļovs izmanto komponista Raimonda Paula citātu. Kiseļovs rezumē, ka tieši latvieši ir atbildīgi par čekas izveidi un bez viņiem nebūtu nedz Ļeņina, nedz PSRS, nedz okupācijas.
Tālāk Kiseļovs prezentē sarakstu ar latviešiem, kuri spēlējuši īpaši nozīmīgu lomu PSRS vēsturē. Kā pirmais tiek minēts Jēkabs Peterss, viens no Čekas dibinātājiem, kurš bijis tieši atbildīgs par “sarkano teroru”.
Mārtiņš Lācis, vēl viens latviešu čekists un “sarkanā terora” arhitekts. Raidījumā gaitā Kiseļovs atkārto arī kādu vecu anekdoti: “Kad Fēliks Edmundovičs Dzeržinskis pamet sēdi, viņa kolēģi var beidzot pāriet uz dzimto valodu. Kādu? Miniet trīs reizes!”
Tālāk minēts arī Teodors Eihmans, čekists, pirmais GULAG priekšnieks, masu slaktiņu organizators. Henriks Štubis, plašāk zināms kā Leonīds Zakovskis. Vēl viens latviešu izcelsmes masveida represiju organizators. Jānis Lasis, Ļeņina personīgo apsargu, latviešu sarkano strēlnieku rotas komandieris.
Jukums Vācietis, Padomju Krievijas bruņoto spēku komandieris. Jānis Bērziņš, faktiski Krievijas militārās izlūkošanas izveidotājs. Viņa laikā latvieši esot veidojuši 50% no Krievijas militārajiem izlūkiem.
Raidījumā gaitā minēti vēl citu latviešu uzvārdi: Gustavs Boķis, Jēkabs Alksnis, Elza Grundmane, Jānis Rudzutaks, Roberts Eihe, Arvīds Pelše.
Kiseļovs uzsver, ka latvieši bez ierunām pildījuši pat asiņainākos uzdevumus, kā dēļ izplatījies sakāmvārds “nemeklējiet bendi, meklējiet latvieti!”. Neskatoties uz padomju pieminekļu demontāžu, Rīgas centrā turpina stāvēt piemineklis latviešu strēlniekiem.
Sižeta otrā puse veltīta t.s. “Uzvaras pieminekļa” un Narvas tanka T-34 demontāžai. Tiek rādīti kadri no atbalsta akcijas Narvā un vietējo iedzīvotāju žēlabas.
Tālāk kadri no Jēkabpils. Tur aizvadītajā piektdiena notika padomju karavīru pārapbedīšanas ceremonija, kurā tika izmantota Krievijas un PSRS simbolika. Jēkabpilī nointervēts arī Krievijas vēstnieks Mihails Vaņins.
Sižeta pašā izskaņā tiek atkārtotas jau ierastās propagandas gaudas par Igaunijas lēmumu apturēt vīzu izdošanu Krievijas pilsoņiem. Šis temats Krievijas propagandistiem ir īpaši sāpīgs.