Īpaši asu reakciju no Krievijas puses izsaucis Saeimas lēmums atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Vairumā gadījumu Krievijas politiķi un propagandisti draudējuši Latvijai ar nopietnām sekām – visbiežāk diplomātisko sakaru saraušanu un ekonomiskajām sankcijām.

Tā, piemēram, Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) “runājošā galva” Marija Zaharova apvainojusi Latviju “dzīvnieciskā ksenofobijā” un “neonacismā”. Savukārt ĀM mājaslapā ievietots paziņojums, no kura izriet, ka tieši Latvijai, nevis Krievijai ir jāuzņemas atbildība par terorisma finansēšanu.

Tikmēr vairāki Krievijas likumdevēji, kā piemēram, senatori Andrejs Kļišass, Vladimirs Džabarovs un Sergejs Cekovs, kā arī deputāti Oļegs Morozovs, Andrejs Krasovs un Dmitrijs Beļiks (visi pārstāv varas partiju “Vienotā Krievija”) piedraudējuši Latvijai ar nopietnu Maskavas atbildi, kas varētu izpausties kā diplomātisko sakaru pārtraukšana, ekonomiskās sankcijas vai arī enerģijas resursu piegāžu uz Latviju apturēšana.

Tajā pat laikā atsevišķos propagandas avotos, kā piemēram, ietekmīgajā ar Kremli saistītajā “Telegram” kanālā “Nezigarj”, izskanējuši arī krietni radikālāki apgalvojumi, ka Latvijā drīzumā varētu sākties masu protesti, kas varētu pāraugt pilsoņu karā.

Tāpat Saeimas lēmumam sekojusi arī pirmā Krievijas atbilde “kiberfrontē”, kuras ietvaros hakeru grupējums “Killnet” centies īstenot kiberuzbrukumu Latvijas likumdevēja mājaslapai.

Jāatgādina, ka šī gada maijā Lietuvas Seims bija pirmais, kurš atzina Krieviju par teroristisku valsti. Arī toreiz Maskava mērķtiecīgi palielināja spiedienu pret Viļņu, taču tik bieži piesauktās “nopietnās sekas” tā arī neiestājās. Vislielāko ažiotāžu izsauca Krievijas Valsts domē (VD) iesniegta iniciatīva, kas paredzēja atsaukt Lietuvas neatkarības atzīšanu. Minēto iniciatīvu ir plānots skatīt VD rudens sesijā. Iespējams, ka Krievijas parlamentārieši varētu apsvērt arī Latvijas neatkarības atzīšanas atcelšanu.

Līdz tam ir ļoti iespējams, ka Kremlis turpinās izvērst pret Latviju dažādas tā sauktā “hibrīdkara” aktivitātes, kā piemēram, nomelnošanas kampaņas, kiberuzbrukumus un diplomātisko spiedienu.

Par katalizatoru Latvijas – Krievijas attiecības pieaugošajai spriedzei viennozīmīgi kalpos t.s. Uzvaras pieminekļa demontāža, kas pēc Rīgas mēra Mārtiņa Staķa paustās informācijas, tiks īstenota jau šomēnes.