Krievija melo, ka neveic uzbrukumus Ukrainas kultūrvēsturiskajiem objektiem

Publicēts

21.jūlijā UNESCO publiskoja datus par Ukrainā bojātiem un iznīcinātiem kultūras objektiem. UNESCO un ANO speciālisti no 2022.gada 24.februāra līdz š.g. 20.jūlijam fiksējuši vismaz 270 Krievijas uzbrukumus Ukrainas kultūras objektiem, no kuriem 116 bijušas reliģiskas ēkas.

Ekrānuzņēmums no UNESCO mājaslapas

Tikmēr 23.jūlijā, pēc Krievijas izstāšanās no t.s. graudu vienošanās un solījumiem atriebties par uzbrukumu Kerčas tiltam tāpat kā 2022.gada oktobrī, Krievija ar raķešu un dronu triecieniem bombardēja Ukrainas ostas pilsētas Odesas vēsturisko centru – UNESCO Pasaules mantojuma vietu. Postījumi tika nodarīti vismaz 44 ēkām, tostarp 25 kultūras mantojuma objektiem – gan civilajai infrastruktūrai, gan vēsturiskajai pareizticīgo Apskaidrošanās katedrālei.

Krievijas raķešu triecienā cietusī Odesas Apskaidrošanās katedrāle

Līdz ar Odesas katedrāles iznīcināšanu Kremļa propagandā sāka cirkulēt vēstījumi, kā Krievija karā pret Ukrainu nevēršoties pret kultūru un neveicot triecienus pa Ukrainas vēstures pieminekļiem. Noliedzot visas apsūdzības un cenšoties attaisnot pareizticīgo katedrāles iznīcināšanu, tika turpināta mantra par Krievijas triecienu “augsto precizitāti”, kuru mērķis esot tikai “Ukrainas militārie objekti”. Skaidrojumu par to, ka visi triecieni bijuši “drošā attālumā” no katedrāles, uzreiz publicēja arī Krievijas Aizsardzības ministrijas “Telegram” kanāls.

Ekrānuzņēmums no Krievijas Aizsardzības ministrijas “Telegram” kanāla

Kā norādījušas dezinformācijas apkarošanas vietnes “StopFake.org” un “Polygraph.info”, Krievijas dezinformāciju nu atspēko ne tikai Ukrainas puse, bet arī starptautiskie partneri. Piemēram, UNESCO, dokumentējot un pārbaudot Krievijas radītos postījumus, fiksējusi triecienus ne tikai kultūras objektiem un baznīcām, bet arī muzejiem, bibliotēkām, vēsturiskām ēkām, pieminekļiem, bibliotēkām un arhīviem.

Saskaņā ar UNESCO datiem, visvairāk kultūras infrastruktūras postījumu ir Doneckas apgabalā (78), tālāk seko Harkivas apgabals (55), Kijivas reģions (38), Luhanska (33) un Čerņihiva (17). Citos Ukrainas reģionos iznīcināts vismaz pa vienam nozīmīgam kultūrvēstutiskā mantojuma objektam. Atšķirībā no Krievijas nepamatotajiem apgalvojumiem, UNESCO eksperti iesniegtos datus pārbaudījuši un apstiprinājuši uz vietas, turklāt pieaugošos fiksējumus plānots konstatēt arī turpmāk, cita starpā sūtot misiju arī uz Odesu.

Precīzu postījumu apmēru joprojām nav iespējams aprēķināt, jo daļa Luhanskas, Hersonas, Zaporižjas un Doneckas apgabalu arvien atrodas Krievijas okupācijā. Savukārt Ukrainas ekspertu dati ir šokējošāki – saskaņā ar 2023.gada janvārī Vašingtonas samitā par starptautisko reliģijas brīvību prezentētu ziņojumu, Krievijas agresijas rezultātā pilnībā iznīcinātas, sabojātas vai izlaupītas ir vismaz 494 reliģiskās ēkas, svētnīcas un reliģiskās izglītības iestādes.

Tieši šādi – pēc Ukrainas fiziskās un morālās eksistences iznīcināšanas – izskatās Krievijas “svētais karš” jeb krievvalodīgo un pareizticīgo “aizsardzība” un “glābšana” no fiktīvā “nacistu jūga”. Atliek vien cerēt, ka no UNESCO turpmāk gaidāmas reālākas darbības par “stingru nosodījumu” vardarbības eskalācijai un kara noziegumiem pret Ukrainas kultūras mantojumu.

JAUNĀKIE RAKSTI

Latvijas “pārstāvniecība” drošībnieku un izlūku sanāksmē Krievijā

No 23. līdz 25.aprīlim Sanktpēterburgā norisinājās starptautiska drošības pārstāvju sanāksme, kuras uzdevums bija sapulcēt...

Krievijā publicē rekomendācijas 9.maija svinētājiem ārzemēs

Nevienam nav noslēpums, ka Krievija izmanto t.s. “uzvaras dienu” savas imperiālistiskās politikas attaisnošanai. Sevišķi...

Kā Latvijas uzņēmumi nodrošina “drosmes eliksīru” Medvedeva naida runai

Pagājušonedēļ "The Insider" publicēja izpēti, atklājot, ka bijušā Krievijas prezidenta un pašreizējā Drošības padomes...

Latvijas iedzīvotājiem ar autobusu ir vieglāk aizbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju nekā uz Daugavpili

Kopš Krievijas asiņainā kara pret Ukrainu sākuma pagājuši jau divi gadi. Šajā laikā pret...

LĪDZĪGI RAKSTI

Latvijas “pārstāvniecība” drošībnieku un izlūku sanāksmē Krievijā

No 23. līdz 25.aprīlim Sanktpēterburgā norisinājās starptautiska drošības pārstāvju sanāksme, kuras uzdevums bija sapulcēt...

Krievijā publicē rekomendācijas 9.maija svinētājiem ārzemēs

Nevienam nav noslēpums, ka Krievija izmanto t.s. “uzvaras dienu” savas imperiālistiskās politikas attaisnošanai. Sevišķi...

Kā Latvijas uzņēmumi nodrošina “drosmes eliksīru” Medvedeva naida runai

Pagājušonedēļ "The Insider" publicēja izpēti, atklājot, ka bijušā Krievijas prezidenta un pašreizējā Drošības padomes...