Neskatoties uz to, ka “YouTube” ir bloķēta Ķīnas teritorijā, platforma ir kļuvusi par ideoloģisku kaujas lauku Pekinas propagandas vajadzībām.
Portāls “Polygraph” pavēstījis par kādu uiguru izcelsmes “YouTube” influenceri, kura regulāri izplata videoklipus, ar kuru palīdzību tiek glorificēta Ķīnas vara uiguru apdzīvotajā Sindzjanas reģionā.
Guli Abdushukur “YouTube” kanālam ir vairāk nekā 150 000 sekotāju. Savai auditorijai Guli Abdushukur regulāri vēsta par Sindzjaņas reģiona skaisto dabu, tradīcijām, kā arī rada priekšstatu par uiguru minoritātes šķietami augsto labklājības līmeni, kuru tai nodrošinājusi Ķīnas vara.
Vēl viens šāda veida Ķīnas propagandas kanāls pieder blogerei Aytuna Ablikim, kurai ir vairāk nekā 40 000 sekotāju. Viņas veidotie videoklipi skar dažādus ikdienišķus tematus. Piemēram, vienā no tiem Aytuna vēsta par savas ģimenes sieviešu skaistajiem matiem.
Tajā pat laikā šī un citu video piesegā slepus tiek izplatīta Pekinas propaganda, kuras mērķis ir pārliecināt auditoriju par uiguru genocīda neesamību. Savukārt jebkādas ziņas par uiguru cilvēktiesību pārkāpumiem tiek interpretētas kā safabricētās ASV ģeopolitisko interešu vārdā.
Domnīca “Australian Strategic Policy Institute” (ASPI) ir secinājusi, ka Guli Abdushukur un Aytuna Ablikim nav vienīgās “YouTube” influencers, kuras Ķīnas režīms izmanto, lai platformas skatītāju vidū nostiprinātu maldīgu priekšstatu par uiguru kopienas stāvokli. ASPI pētnieki kopā izanalizējuši vairāk nekā 1 700 “YouTube” videoklipus, kuri saturējuši slēptu propagandu par Sindzjanas reģiona stāvokli.
ASPI pētnieki norāda, ka no ārpuses šādi videoklipi šķiet nevainīgi. Tematiski tie nereti ir veltīti apolitiskiem tematiem, sākot ar ceļojumu aprakstiem un beidzot ar meikapa pamācībām, taču dziļāka analīze norāda, ka tie kalpo Pekinas propagandas vajadzībām.
Uiguru jautājums Ķīnas propagandā dominējis arī pirms tam, taču šī ir pirmā reize, kad Pekina mērķtiecīgi slēpusi savus vēstījumus ar ikdienišķa un apolitiska interneta satura palīdzību. Tas apliecina, ka Ķīnas propaganda pēdējos gados ir kļuvusi advancētāka un meklē jaunus veidus kā ietekmēt auditoriju netiešā un mazāk uzkrītošā veidā.