Šonedēļ Krievijā par nevēlamu organizāciju atzītā “Novaja Gazeta Evropa” publicējusi vērienīgu pētījumu “Kara skola” (School of war). Analizējot 45 000 Krievijas izglītības iestāžu darbību, izdevums izklāstījis, kā Krievija kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, aizbildinoties ar patriotiskās audzināšanas veicināšanu valstī, principā militarizējusi izglītības iestādes.
Pēc “Novaja Gazeta Evropa” aprēķiniem, kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas vispārējās izglītības skolās, arodskolās un bērnudārzos notikuši ne mazāk kā 9 miljoni pasākumu. Katrs sestais ticis veltīts militārajai tematikai, t.i., 1,5 miljoni “patriotisko” aktivitāšu izglītības iestādēs šajā periodā cita starpā fokusējušās arī uz tādām darbībām kā maršēšanas un kara dziesmu konkursi, granātu mešanas sacensības, tikšanās ar militārpersonām u.tml.
Gandrīz 200 000 pasākumu bijuši tieši saistīti ar karu Ukrainā (Krievijā arvien dēvētu par “speciālo militāro operāciju”). Salīdzinot ar 2022.gadu, šādu aktivitāšu skaits š.g. maijā bija dubultojies. Ja pirmajās dienās pēc kara sākuma visā valstī notika lekcijas par NATO paplašināšanās draudiem, tad pērn maijā, atzīmējot “uzvaras dienu”, izglītības iestādes Ukrainu pieminējušas trīs reizes mazāk nekā iebrukuma pirmajās nedēļās.
Kontrole pār skolām valstiski tika pastiprināta pagājušā mācību gada sākumā, ieviešot iknedēļas karoga pacelšanas ceremonijas un obligātās nodarbības “Sarunas par svarīgo” (Разговоры о важном). Skolotājiem sagatavotie metodiskie materiāli paredzēja “patriotiskajās” nodarbībās runāt arī par Krievijas karavīru “varoņdarbiem” Ukrainā, Donbasa un Krimas “atbrīvošanu”, kā arī iedibināt vairākus desmitus Izglītības ministrijas piedāvātu aktivitāšu, piemēram, “Vēstule karavīram” vai “Varoņa galds”.
Ar priekšzīmīgāko skolēnu nosēdināšanu pie “Varoņu galdiem”, kādu Krievijā ir jau vairāk nekā 3500, skolas piemin karā bojāgājušos absolventus, tādējādi personificējot karu un glorificējot nāvi Tēvzemes labā. Tāpat skolās iedibināta karā mirušo fotogrāfiju un piemiņas plākšņu izstādīšana, liekot skolēniem pie tām stāvēt “svinīgajā sardzē” vai nolikt ziedus.
Kopš 2022./2023. m.g. sākuma notikušas 35 “Sarunas par svarīgo” nodarbības. Š.g. aprīlī konstatēts, ka šāda tipa nodarbības nonākušas arī bērnudārzos, tos apmeklējot, piemēram, Krievijas dienestu darbiniekiem. Kā “Novaja Gazeta Evropa” norādījis Skolotāju alianses vadītājs Danils Kens, juridiski skolotājiem neesot pat tiesību šādas nodarbības vadīt, jo Izglītības likums Krievijā aizliedz propagandu un politisko aģitāciju, taču, atsakoties tās noturēt, skolotāji, visticamāk, tikšot atlaisti.
Kara laikā izglītības iestādes rīkojušas arī vairāk nekā 14 000 kampaņu humanitārās palīdzības savākšanai, kā arī 3000 kampaņu maskēšanās tīklu un tranšeju sveču izgatavošanai. Lielākoties šīs aktivitātes iniciējušas vietējās varasiestādes.
Š.g. pavasarī sākās vērienīgākā līgumdienesta reklāmas kampaņa kopš kara sākuma, varasiestādēm cenšoties savervēt pēc iespējas vairāk karavīru robu lāpīšanai frontes līnijā. Taču militārā dienesta reklāmas parādījušās ne tikai sabiedriskajā transportā, daudzdzīvokļu namos vai slimnīcās – kampaņa ienākusi arī izglītības iestādēs, turklāt skārusi ne tikai vidusskolniekus.
Par sekām, kādas iestātos, izvairoties no iesaukšanas karadienestā, speciālās “Drosmes stundās” stāstīts arī, piemēram, 7.klases audzēkņiem. Tāpat “Novaja Gazeta Evropa” sociālajā tīklā “VKontakte” fiksējusi vairāk nekā 1000 tiešu izglītības iestāžu aicinājumu pievienoties “savējiem” un ar godu aizstāvēt Tēvzemi uzreiz pēc gala eksāmenu nokārtošanas. 150 no šāda tipa aicinājumiem bija izvietojušas pirmskolas izglītības iestādes.
Ar š.g. 1.septembri Izglītības ministrija solījusi skolās ieviest vēl vienu “patriotiskās” audzināšanas nodarbību – papildus vēstures kursu visās klašu grupās. Līdztekus tam arī pamata vēstures stundu mācību programmā plānots pievienot skaidrojumus par “speciālās operācijas iemesliem un sekām”.
Kā “Tālavas Taurētājs” rakstījis iepriekš, Kremlis aktīvi strādājis pie padomju militārās izglītības un jaunatnes kustību atjaunošanas. Krievijā pagājušajā vasarā tika reanimēts pionieru kustības “klons”, pēc Putina iniciatīvas pat saglabājot padomju bērnu organizācijas nosaukumu “Boļšaja peremena“. Tikai gada laikā kustība aptvērusi jau 40 reģionus, savukārt līdz 2024.gadam sagaidāms, ka tā būs pārstāvēta visos 80 valsts reģionos. Tiesa, pirms “Boļšaja peremena” atdzīvināšanas Krievijā jau darbojās vismaz divas līdzīgas organizācijas – Krievu skolēnu kustība un “Junarmija“.
“Junarmija“, kas tieši saistīta ar militārismu, patlaban darbojas vairāk nekā miljons bērnu. Kopš iebrukuma Ukrainā tā rīkojusi 90 000 patriotisku pasākumu, no kuriem lielākā daļa saistīti ar militāro programmu, piemēram, mācoties ieroču salikšanu un izjaukšanu, stāvot sardzē pie piemiņas plāksnēm un gatavojot maskēšanās tīklus.
Jaunajā mācību gadā prognozē skolās atgriezt arī sākotnējās militārās apmācības kursu, pārdēvējot to par “Pamata drošības un Tēvzemes aizsardzību”. Tas nozīmē, ka ieroču apmācība turpmāk tiks nodrošināta ne tikai “Junarmijā“, bet arī vidusskolā, universitātēs, ar laiku, iespējams, arī jaunākajās klasēs.
