Aizvadītajā svētdienā galvenais Krievijas propagandists Dmitrijs Kiseļovs savai auditorijai prezentēja veselas 22 minūtes garu segmentu par Baltijas valstīm. Lielākā daļa no tā bija veltīta notikumiem Latvijā. Tā kā ne visiem ir vēlme un iespēja to noskatīties, piedāvāju iepazīties ar īsu pārstāstu, lai mēs visi mazliet labāk saprastu, ko par mums domā Kremlī.
Sižeta sākumā tiek vēstīts par vīzu atcelšanu Krievijas pilsoņiem. Kā izrādās, tad tieši liegums ieceļot Eiropā, nevis sankcijas vai starptautiskā izolācija, ir tas, kas patiesi biedē Kremļa propagandistus. Vislielāko kritiku šajā jautājumu izpelnījās Igaunija ar tās premjeri Kaju Kallasu priekšplānā. Situāciju komentē viena no redzamākajām Maskavas ietekmes aģentēm Igaunijā, Eiroparlamenta deputāte Jana Tooma.
Ar laiku kritika tiek pavērsta arī Latvijas virzienā. Tiek vēstīts par Latvijas vingrotājas Jeļizavetas Polstjanajas diskrimināciju. Pati Jeļizaveta sniedz propagandistiem tiešsaistes komentāru, kurā norāda, ka ir ļoti daudz darījusi Latvijas labā, par ko viņa vēlētos kaut nelielu cieņu.
Tālāk tiek vēstīts par telekanāla “Doždj” diskrimināciju. Tiek citēts režisors Hermanis, kā arī pārraidīti Rīgas mēra Mārtiņa Staķa sniegtās intervijas fragmenti. Kiseļovs slavē “Doždj” objektivitāti un norāda, ka telekanālu Latvijā “vajā” aizvien biežāk.
Pretstatā “Doždj”, Ķiseļovs lamā komiķi Maksimu Galkinu. Tiek pārraidīts fragments no šova, kurā Galkins runāja Latviski. Kiseļovs secina, ka, lai patiktu latviešiem, vajag padarīt sevi par izsmieklu.
Pēcāk Kiseļovs izceļ, ka baltiešiem ir teritoriālās pretenzijas pret Krieviju. Piemēram, Igaunija cerot iegūt savā kontrolē Ivangorodu, savukārt Latvija Pitalovu jeb Abreni. Tiek pārraidīts izgriezums no kādas vecas Putina runas, kurā tas norāda, ka Krievija nekad neatdos Pitalovu.
Atsevišķa uzmanība tiek pievērsta arī krievu valodas diskriminācijai. Kiseļovs apgalvo, ka 40% Latvijas iedzīvotāju ir krievvalodīgie, taču neskatoties uz to, tieslietu ministrs Jānis Bordāns gatavo jaunu likumu, kas paredz pilnībā izspiest krievu valodu no Latvijas.
Sižeta beigas ir veltītas padomju pieminekļu demontāžai Narvā un Rīgā. Sevišķi plaši tiek apspriesta situācija Rīgā. Tiek intervēti divi padomju kara veterāni. Paralēli tiek rādīti padomju propagandas materiāli par Rīgas “atbrīvošanu”. Vienā no tiem padomju “atbrīvotājs” nes klēpī mazu meiteni, kurai acīmredzot jāsimbolizē Latvija.
Interviju Krievijas propagandistiem sniedz arī vietējais prokremliskais aktīvists Degi Karajevs. Viņa vērtējumā Latvijas “establišments” cenšas izdzēst sev neizdevīgu vēstures periodu. Atkārtoti tiek pārraidīti kadri no padomju propagandas un vēstīts par latviešu varoņiem “esesiešiem”.
Interviju sniedz “eksperts” Mihails Mjagkovs, kurš Latvijas vēsturi pasniedz Krievijas iekšējai auditorijai saprotamā valodā, minot, ka latvieši pēc būtības ir tie paši banderovieši, kas Ukrainā, viņi iznīcināja karagūstekņus, ebrejus.
Sižeta izskaņā tiek vēstīts, ka mūsdienu Latvijas ideoloģiju ir izstrādājusi organizācija “Daugavas vanagi”, kurā darbojās bijušie “esesieši”. Vēsturnieks Vladimirs Simindejs izceļ, ka mūsdienu Latvijā pie varas ir personas, kas ir saistītas ar šo organizāciju – prezidents Levits un premjers Kariņš.