Šo pirmdien, 14.augustā, pēdējos piecus gadus Latvijas premjera krēsla esošais Krišjānis Kariņš pēc nesekmīgām sarunām par jaunas valdības izveidi paziņoja par savu atkāpšanos. Minēta ziņa tika pamanīta arī kaimiņos esošās Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kuru eksperti steigšus metās sniegt savu redzējumu par to, kā tas ietekmēs turpmāko abu valstu attiecību dinamiku.
Lai gūtu labāku priekštatu, ko par notikumiem Latvijas iekšpolitikā domā Krievijā, Tālavas Taurētājs ir apkopojis galvenos Kremļa propagandā izskanējušos vērtējumus saistībā premjera Kariņa atkāpšanos.
Krišjānis Kariņš
No Latvijas uz Krieviju emigrējušais žurnālists un dzejnieks Vadims Avva savā “Telegram” kanālā un komentārā portālam “Baltnews” paudis pārliecību, ka Kariņa atkāpšanos esot izplānojušas ASV.
Kā vērtē Avva, amerikāņi esot vēlējušies nomainīt Kariņu, jo plānojot uzsākt aktīvāku konfrontāciju pret Krieviju. Pēc viņa domām, līdzšinējās Latvijas valdības uzdevums esot bijis sagatavoties konfliktam ar Krieviju, taču nākamās būšot konflikta izprovocēšana, kuras nolūkam Vašingtona neesot gatava ziedot tik vērtīgu politiķi kā Kariņu.
Jāatgādina, ka Vadims Avva kopš emigrācijas uz Krieviju ir ļoti aktīvs kaimiņvalsts publiskajā telpā. Uztur pats savu “Telegram” kanālu, veido saturu propagandas resursam “Vaši Novosti”, kā arī ir regulārs Krievijas Aizsardzības ministrijas telekanāla “Zvezda” studijas viesis. Atrodoties Krievijā, Avva licis lietā arī savu dzejnieka talantu un organizējis vairākus “kara dzejas” vakarus.
Vadims Avva
Līdzīgu viedokli portālam “Baltnews” paudis arī baltkrievu prokremliskais politologs Aleksejs Dzermants, kurš piekrīt, ka Kariņš no amata atstādināts ar Vašingtonas un Briseles ziņu. Tam par iemeslu esot bijusi Rietumu vēlme, lai pie varas Latvijā nāktu radikālāks politiķis, kuru tās varētu izmantot, lai saasinātu attiecības ar Krieviju. Pēc Dzermanta domām, Rietumu perspektīvā tagad ir īstais laiks, lai sāktu konfrontāciju ar Krieviju.
Aleksejs Dzermants
Nedaudz mierīgākos toņos Kariņa atkāpšanos intervijā portālam “News.ru” vērtējis Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs. Viņa vērtējumā premjera atkāpšanās esot bijusi gaidāma un ir jāvērtē kā demokrātisko procesu imitācija. Meževičs uzskata, ka Kariņam nav bijis reālas varas valstī un līdz ar to viņa nomaiņa neatstās būtiskas sekas uz Latvijas – Krievijas attiecībām.
Kā piemēru Meževičs minējis Latvijas valdības it kā plānoto Krievijas pilsoņu deportāciju, kura, pēc viņa domām, tikšot īstenota jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, kas būs pie varas.
Nikolajs Meževičs
Meževiča vērtējumam piekritis Sanktpēterburgas Starptautiskās un reģionālās politikas centra direktors Boriss Kuzņecovs, kurš intervijā portālam “Izvestija” arī norādījis, ka Kariņa atkāpšanās pēc būtības neietekmēs Latvijas – Krievijas attiecības. Pēc viņa domām, Latvijai ir skaidri definēta ārējā politika, kas paredz vienīgi attiecību ar Maskavu turpmāku pasliktināšanos.
Iespējams, visodiozāko vērtējumu sniedzis Baltijas valstu eksperts, portāla “RuBaltic” galvenais redaktors Aleksandrs Nosovičs, kurš savā “Telegram” kanālā secinājis, ka pašreizējie notikumi Latvijas iekšpolitikā esot saistīti ar Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ambīcijām.
Nosovičs norādījis, ka Rinkēvičs pēdējās nedēļās panācis, ka no valdības izmesta viņam nesimpatizējošā partija “Nacionālā apvienība” un tagad arī paša premjera atkāpšanos. Kā skaidro Nosovičvs, Rinkēviča vēloties panākt, lai viņa ieņemtais Valsts prezidenta amats nākotnē tiktu ievēlēts ar tautas balsīm, kas nodrošinātu viņam papildus leģitimitāti un pilnvaras.
Pēc Nosoviča domām Rinkēvičam ir apnicis sēdēt Rīgas pilī un būt par “tukšu valstiskuma simbolu”. Tā vietā viņš vēlas kļūt par otro pēc Kārļa Ulmaņa “īsto valsts galvu”.
Aleksandrs Nosovičs