Gan Krievijas Drošības padome, gan propagandisti šonedēļ kārtējo reizi cēluši trauksmi par to, ka vajadzīgi striktāki likumi un bargāki sodi par “manipulācijām” ar sabiedrisko domu un “viltojumiem” par karu.

Ja augstāko amatpersonu publiskajā retorikā runa vairāk ir par pretdarbību Rietumu mēģinājumiem iejaukties Krievijas iekšējās lietās un destabilizēt situāciju valstī, tad propagandas galveno ruporu izteikumos vairāk zākāti paši krievi, kas iestājas pret karu Ukrainā. Piemēram, “RT” vadītāja Margarita Simonjana un ētera personība Vladimirs Solovjovs 29.novembra raidījumā dedzīgi aicināja šādus ļaudis pasludināt par teroristiem, atņemt tiem īpašumus un tiesāt pēc panta par valsts nodevību.

Kopš kara uzsākšanas Krievijas varasiestādes pieņēmušas desmitiem represīvu likumu, kas ļauj vajāt tos, kas nepiekrīt “militārajai operācijai” vai cenšas izvairīties no dalības karā. Saskaņā ar cilvēktiesību projektu “OVD-Info”, līdz augusta beigām Krievijas deputāti bija apstiprinājuši vismaz 16 šādas iniciatīvas, bet vēl 9 ir izskatīšanas stadijā.

Atvērtās juristu un cilvēktiesību kopienas „Pervij otdelˮ jurists Jevgeņijs Smirnovs izteicies, ka likumu bardzības veicināšana drīzāk ir signāls drošības spēkiem par to “tiesībām” palielināt krimināllietu un administratīvo lietu apjomus, kā arī turpināt praksi klasificēt organizācijas un cilvēkus kā “nevēlamus” vai par “ārvalstu aģentiem”.

Opozīcijas izdevumi sekojuši līdzi tam, kā tiek vajāti ne tikai žurnālisti un aktīvisti, bet arī pilnīgi nepubliski cilvēki, kuriem iepriekš šķietami nav bijušas “domstarpības” ar varasiestādēm. Deviņu mēnešu laikā t.s. “pretkara” krimināllietās apsūdzēti 352 cilvēki un ierosinātas 5159 administratīvās lietas.

Izdevums “Važnije istorii” apkopojis galvenos likumus, kas pastiprinājuši sodus “pretkara aģitatoriem”, kā arī konkrētus cilvēkus, pret kuriem tie Krievijā tikuši piemēroti, un aplēses par represēto iespējamo kopskaitu.

Burtiski uzreiz pēc kara sākuma, 4.martā, tika pieņemti likumi, kas ieviesa kriminālatbildību par “viltus ziņām” attiecībā uz bruņoto spēku diskreditāciju. Kā maksimālais sods noteikti līdz 15 gadiem cietumā. Pirmais patiesi ieslodzītais ir Maskavas pašvaldības deputāts Aleksejs Gorinovs, kuram piemērots 7 gadu cietumsods.

Jūlija vidū Vladimirs Putins izsludināja jaunu likumu par “ārvalstu aģentiem”. Ja iepriekš tajā varēja iekļaut organizācijas un cilvēkus, kas saņēma naudu no ārvalstīm, tad tagad par “ārvalstu aģentu” var pasludināt jebkuru, kas atrodas arī “cita veida svešā ietekmē”. Īsti gan nav skaidrs, no kā tieši sastāv šādi “ietekmes” mēri. Kā piemērs – par “ārvalstu aģentu” tika atzīts mūziķis Andrejs Makarevičs, jo bija sniedzis komentāru ārvalstu medijiem. Papildus ticis izveidots atsevišķs reģistrs personām, kas “saistītas ar ārvalstu aģentiem”, kā arī patlaban Krievijā notiek diskusija par “ārvalstu aģentu” personas datu publiskošanu.

Vienlaikus deputāti pieņēmuši grozījumus, kas stiprinājuši likumdošanu par valsts nodevību, dalību kaujas operācijās un sadarbību ar ārvalstniekiem. Krieviem draud līdz pat 20 gadu cietumsods par piedalīšanos karā “pret valsts interesēm” vai pāriešanu pie ienaidnieka bruņotā konfliktā. Turklāt par “slepenu sadarbību” ar ārvalstu organizācijām var saņemt līdz pat 8 gadiem cietumā.

Jauns represīvu likumu vilnis parādījās septembrī – īsi pirms “daļējās” mobilizācijas uzsākšanas. Patlaban par brīvprātīgu padošanos paredzēts sods līdz 10 gadiem cietumā, par marodierismu – līdz 15 gadiem ieslodzījumā. Savukārt par atteikšanos piedalīties karā vai pavēles nepildīšanu karadarbības apstākļos pilsoņiem draud cietumsods līdz 3 gadiem.

Uz šī fona varasiestādes pastiprina arī citus likumus, kas nav saistīti ar karu. Tā novembra beigās Valsts dome pieņēma likumu par pilnīgu “LGBT propagandas” aizliegumu. Tagad Krievijā aizliegts izplatīt informāciju par “netradicionālajām attiecībām” un jebkuru ar LGBTQI+ saistītu tematu. Par šī likuma pārkāpšanu paredzēts administratīvais un naudas sods gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Krievijas varasiestādes līdz šim bija atteikušās kriminalizēt “LGBT propagandu”, bet, acīmredzot, pilsoņu pilnīgas pakļaušanas nolūkā lēmušas vienā piegājienā aizliegt pēc iespējas vairāk iespējamu “brīvdomību” valstī.

Ar 1.decembri stājās spēkā grozītais Federālā Drošības dienesta (FSB) rīkojums, kurā apkopots militāro un militāri tehnisko darbības jomu informācijas saraksts. Tā principā ir neklasificēta informācija, kuras nonākšana ārvalstu avotos varot tikt izmantota pret Krievijas drošību. Dokuments, kas pats par sevi pastāv jau vairāk nekā gadu, ticis papildināts, lai atbilstu pašreizējai situācijai. Pēc šī dokumenta izriet, ka principā jebkura atsauce uz informāciju par jebkādām Krievijas armijas aktivitātēm, tostarp mobilizāciju, var būt par pamatu iekļaušanai “ārvalstu aģentu” sarakstā.

Tādējādi Krievija faktiski cenšas apklusināt ikvienu ar mobilizāciju neapmierināto, lai viņu paustais sašutums nesasniegtu ārvalstu medijus un citus interesentus. FSB rīkojuma 8.punkts, piemēram, attiecas uz informāciju par mobilizācijas sagatavošanu, 12.punkts – uz informāciju par loģistikas un finansiālo atbalstu. Līdz ar to patlaban mobilizēto un viņu tuvinieku stāsti par apģērba, pārtikas un munīcijas trūkumu, kā arī sarūsējušiem ložmetējiem un iesaukto nesagatavošanu pirms nosūtīšanas uz fronti automātiski var tikt atzīti par “valstij kaitējošu” informāciju.

Jurists J.Smirnovs norādījis, ka reālā statistika ir diezgan necaurspīdīga un nepieejama. Piemēram, lietu par “valsts nodevību” ierosināšanas un izmeklēšanas mehānismi ir sarežģīti, bet esot pilnīgi pieļaujami sagaidīt to pieaugumu. Viņaprāt, tīri subjektīvi valsts nodevības gadījumu skaits ir pieaudzis, bet ne milzīgā apmērā – varbūt 1,5 reizes. Taču drastiskāks pieaugums noteikti attiecināms uz citiem pantiem.

Tikmēr “OVD-info” apkopotajā statistikā uzskaitīti arī dažādi ārpustiesas spiediena veidi, kas izmantoti pret kara pretiniekiem. Kā redzams grafikā, to vidū ir vandālisma akti, draudi vai pat fiziski uzbrukumi, kā arī atlaišana no darba, izslēgšana no mācību iestādes vai citām organizācijām u.tml. Cilvēktiesību projektam zināmo gadījumu vidū šāda veida darbības lielākoties attiecinātas pret dažāda veida aktīvistiem, māksliniekiem, žurnālistiem, mācībspēkiem un pat studentiem.

Savukārt Alekseja Navaļnija “Korupcijas apkarošanas fonds” (FBK) šodien informēja, ka kopš iebrukuma Ukrainā palīdzējis segt 974 pretkara protestētājiem uzliktos sodus. Kopumā ar FBK šajā jautājumā sazinājušies 1106 cilvēki. Cik noprotams, sodu apmaksa tiek segta no ziedojumiem fondam, tostarp no ārvalstīm, bet šāda atbalsta forma iedibināta, lai valstī saglabātu cilvēku apņēmību riskēt un atklāti demonstrēt pretkara pozīciju. Tiesa, ja protestētāju lielos apjomos nebija ne pie kara uzsākšanas, ne mobilizācijas starta, tad, visticamāk, arvien retākas kļūs pat individuālās pretkara akcijas pie arvien jaunām likumu izmaiņām.