No šī mācību gada Krievijas vidusskolniekiem vēsture tiks pasniegta, izmantojot jaunu mācību grāmatu. Vēstures pasniegšanas “reforma” jau kādu laiku bijusi viena no Krievijas režīma ideoloģijas prioritātēm un uz to vairākkārtīgi aicinājis arī diktators Vladimirs Putins. Par grāmatas autoriem kļuvuši bijušais kultūras ministrs Vladimirs Medinskis un Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta rektors Anatolijs Torkunovs.
Vladimirs Medinskis
Kā norādījis Medinskis, grāmatā ir “kardināli pārrakstīta” vēlīnās Padomju Savienības (70tie un 80tie gadi) un mūsdienu Krievijas vēsture. Tāpat grāmatā ir iekļauta atsevišķa nodaļa par t.s. “speciālo militāro operāciju” jeb Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Lai gan grāmatas pilna versija internetā nav pieejama, atsevišķos Krievijas plašsaziņas līdzekļos ir publicēti foto ar dažu nodaļu saturu. No tiem, piemēram, izriet, ka grāmatā pozitīvi vērtēts Padomju Savienības stagnācijas periods. Piemēram, 60tie gadi tiek dēvēti par “labklājības revolūciju”, kuras laikā padomju pilsoņi dzīvojuši gandrīz tik pat labi kā Rietumos.
Tajā pat laikā negatīvā gaismā nolikts pēdējais Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs, kurš raksturots kā nekompetents vadītājs, kurš slikti orientējies rūpniecībā, armijā un starptautiskajās attiecībās. Aprakstot Gorbačova periodu, grāmatas autori izmantojuši diktatora Putina citātu, ka “Padomju Savienības sabrukums bijusi lielākā 20.gadsimta ģeopolitiskā katastrofa”.
Jaunās mācību grāmatas 10.klasei
Neskatoties uz to, ka šī ir vēstures mācību grāmata, sevišķa uzmanība tajā pievērsta mūsdienu Krievijas attiecībām ar Ukrainu un Rietumiem. Tā piemēram, grāmatas autori apgalvo, ka Rietumi esot mērķtiecīgi strādājuši pie Ukrainas destabilizācijas un gatavojuši no tās “anti-Krieviju” – kopš 2014.gada Ukrainā plaukstot neonacisms, savukārt Eiromaidana revolūcija raksturota kā “militārs apvērsums” un “asiņains dumpis”.
Krievijas rēžīma ideologu vērtējums par notikumiem Eiromaidanā
Arī rakstot par iebrukumu Ukrainā, grāmatas autori pēc būtības atgremojuši Krievijas propagandā izplatītās tēzes. Piemēram, kā viens no ieganstiem karam minēts tas, ka Ukrainas iestāšanās NATO varētu izprovocēt jaunu pasaules karu, kurā tiktu izmantoti kodolieroči un tas nozīmētu visas pasaules galu.
Tāpat šajā sakarā grāmatā tiek apgalvots, ka “ASV esot gatavas karot līdz pēdējam ukrainim”, kā arī, ka Ukrainas armijā esot izplatīt “SS” simbolika.
Vērtējumi par iebrukumu Ukrainā
Grāmatā ilustrāciju veidā ir klātesoša arī pozitīvā propaganda par mūsdienu Krievijas sasniegumiem, piemēram, tajā iekļautas fotogrāfijas no “Lahta” biznesa centra Sanktpēterburgā (tā paša, kurā atradās Prigožina troļļu ferma), Moscow City debesskrāpjiem, kā arī paraugskolas “Sirius”.
Tāpat aģitācijas plakātu veidā apgalvots, ka Rietumu sankcijas tikai stiprinājušas Krievijas ekonomiku, atverot “fantastiskas iespējas” biznesā – mūsdienu Krievija esot iespēju valsts!
Grāmatā iekļautie mūsdienu Krievijas sasniegumi
Atsevišķa apakšnodaļa veltīta arī mūsdienu Krievijas varoņiem, starp kuriem atrodami arī stāsti par okupantu karavīru varņdarbiem, karojot Ukrainā.
Grāmatā iekļauto varoņstāstu piemērs
No internetā atrodamajām fotogrāfijām var gūt nelielu priekšstatu arī par Latvijas (vai plašākā kontekstā visas Baltijas) atspoguļojumu jaunajā mācību grāmatā. Tā piemēram, apakšnodaļā, kurai dots nosaukums “nacisma atdzimšana” vēstīts, ka Baltijas valstīs pēc Padomju Savienības sabrukuma atjaunota segregācijas prakse – sabiedrība tikusi sašķelta pēc etniskās piederības un krievvalodīgajiem iedzīvotājiem piešķirts īpašs nepilsoņa statuss. Kā norāda grāmatas autori, pat Eiroparlaments it kā esot atzinis, ka Baltijas valstu krievi esot “pretlikumīgas diskriminācijas upuri”.
Kā uzskatāms piemērs Baltijas valstīs valdošajai rusofobijai un, kā raksta autori, “anti-krieviskajai paranojai”, minēti Baltijas valstu amatpersonu izteikumi, ka Krievijā ražotais bērnu multiplikācijas seriāls “Maša un lācis” esot daļa no Krievijas hibrīdkara.
Līdztekus neliela atkāpe veltīta arī Gorbačova laikā aizsāktajai “perestroikai” un padomju okupēto tautu atmodai. Šajā sakarā grāmatas autori raksta, ka “tautas frontes” pēc būtības esot bijušas separātiskas un nacionālistiskas organizācijas.
Vērtējumi par situāciju Baltijas valstīs