Galvenie Krievijas režīma meli par Ukrainu

Publicēts

Kopš 2022.gada 24.februārī Krievijas uzsāktās militārās agresijas, Kremļa amatpersonas ik dienu atražo neskaitāmus melus par Ukrainas valsti un ukraiņu tautu. Šie meli tiek izplatīti ne vien iekšējās Krievijas auditorijas vidū, bet tiek projicēti arī uz ārvalstīm, tostarp Latviju, ar mērķi mazināt atbalstu Ukrainas cīņai par neatkarību un, lai leģitimizētu pret to uzsākto agresiju.

Cīnītāji pret Krievijas dezinformāciju no portāla “Polygraph” ir apkopojuši desmit galvenos Krievijas režīma pārstāvju melus par Ukrainu.

2022.gada 16.augustā Krievijas diktators Vladimirs Putins nāca klajā atklāsmi, ka viņa uzsāktais karš pret Ukrainu nepārkāpa ANO Statūtus, tā kā Krievijas iebrukums Ukrainā bija atbildes reakcija uz Ukrainas valdības it kā īstenoto etnisko krievu “genocīdu” Donbasā.

Realitātē, Krievijas iebrukums pārkāpa ne tikai ANO Statūtus, bet arī starptautiskos un pat pašas Krievijas likumus. Vēl jo vairāk Krievijas nostāju šajā jautājumā ir atbalstījušas tikai dažas no ANO dalībvalstīm, lielākajam vairumam piekrītot, ka Krievijas darbības ir uzskatāmas par militāru agresiju.

2022.gada 20.jūlijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka rietumvalstis “spiež” Ukrainu turpināt karu pret Krieviju, apbruņo un apmāca tās armiju, kā arī traucē jebkādām miera sarunām ar Kremli.

Realitātē neviens Ukrainai nav “uzspiedis” vēlmi būt brīvai un neatkarīgai valstij. Ukraina pati ir neskaitāmas reizes pieprasījusi, lai rietumvalstis palīdzētu tās armijai ar bruņojumu un apmācībām. Vēl jo vairāk, Ukrainā valda vienprātība, ka rietumvalstu sniegtā militārā palīdzība līdz šim nav bijusi pietiekama un tā rezultātā Ukraina nav spējusi atkarot no Krievijas okupācijas karaspēka daļu savas teritorijas.

2022.gada 24.augustā Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, komentējot, savas armijas pastrādātos kara noziegumus Ukrainā, izteicās, ka Krievijas karavīri Ukrainā darbojas “strikti ievērojot humanitārās tiesības”.

Realitātē Krievijas karavīru pastrādātajiem kara noziegumiem ir neskaitāmas video un foto, kā arī aculiecinieku liecības, kas pierāda, ka viņi ir pārkāpuši virkni kara likumu.

2022.gada 7.septembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins centās leģitimizēt iebrukumu Ukrainā, velkot paralēles ar Kosovas neatkarību no Serbijas. Pēc viņa domām Doņeckas un Luhanskas apgabalu neatkarību nosaka ANO Statūti.

Realitātē lielākā daļa Doņeckas un Luhanskas apgabalu iedzīvotāju pirms Krievijas aneksijas bija etniskie ukraiņi, kas gadsimtiem ilgas Krievijas asimilācijas politikas rezultātā ikdienā lietoja krievu valodu. Etniskie krievi šajos reģionos bija minoritāte. Pretstatā, etniskie albāņi sastādīja lielāko Kosovas iedzīvotāju daļu vismaz kopš 18.gadsimta.

2022.gada 10.septembrī Krievijas aizsardzības ministrijas runasvīrs Igors Konašenkovs raksturoja Krievijas karaspēka atvilkšanu no Harkivas kā “labas gribas žestu”.

Realitātē sekmīgs Ukrainas armijas pretuzbrukums bija izspiedis Krievijas karaspēku no vairākām reģiona pilsētām un ciematiem, kā rezultātā Krievijas armijai neatlika nekas cits kā steigā bēgt.

Līdzīgā manierē 2022.gada 11.novembrī Igors Konašenkovs komentēja arī Krievijas armijas atkāpšanos Hersonas, uzsverot, ka atkāpšanās bijusi labi izplānota un aizvadīta bez panikas.

Realitātē sociālos tīklus pārpludināja neskaitāmas foto un video liecības, kuros bija redzams kā Krievijas armija totāla haosa apstākļos bēg pāri Dņepras upei. Jāatgādina, ka Hersona bija vienīgā Ukrainas reģionālā galvaspilsēta, kas kara laikā bija kritusi Krievijas okupantu varā.

2022.gada 30.novembrī Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, reaģējot uz Bundestāga lēmumu atzīt Holodomoru par ukraiņu tautas genocīdu, pie tā izcelsmes vainoja rietumvalstis, kuras it kā esot bada apstākļos pieprasījušas no Padomju varas neapturēt graudu piegādes.

Realitātē vēsturnieki jau sen ir pierādījuši, ka Holodomors nebija tik daudz saistīts ar graudu trūkumu kā ar mērķtiecīgu Staļina piekoptu asimilācijas politiku, kuras mērķis bija Ukrainas lauku reģionos mītošo ukraiņu iznīcināšana.

2023.gada 7.janvārī Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils paziņoja, ka ukraiņiem nav savas identitātes un tie pēc būtības ir tie paši krievi.

Realitātē Ukraina ir neatkarīga valsts kopš Padomju Savienības sabrukuma. Vēl jo vairāk tās valstiskuma pirmsākumi ir meklējami vēl viduslaikos Kijivas Krievzemes laikā. Ukraiņu tautai ir sava valoda un kultūra, kas būtiski atšķiras no Krievijā kultivētās.

2023.gada 13.janvārī Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzstāja, ka leģendārajam raķešu zinātniekam Sergejam Koroļovam nav nekāda sakara ar Ukrainu.

Realitātē Sergejs Koroļovs bija dzimis Ukrainā un viņa ģimenes saknes atrodamas Ukrainā vismaz kopš 17.gadsimta. Viņš visu dzīvi sevi uzskatīja par ukraini un mājās runāja ukraiņu valodā.

2023.gada 16.februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins glorificēja Ukrainas okupēto reģionu bērnu deportācijas uz Krieviju, minot, ka tās esot pamatojamas ar “Krievijas pilsoņu” bērnu tiesību aizsardzību.

Realitātē šie bērni ir Ukrainas nevis Krievijas pilsoņi. Krievijas pilsonību okupētajos Ukrainas reģionos atzīst tikai pati Krievija. Ukrainas bērnu deportācija uz Krieviju, ievietošana pāraudzināšanas nometnēs un adopcijas Krievijas pilsoņu ģimenēs ir uzskatāmas par kara noziegumiem.

JAUNĀKIE RAKSTI

Latvijas “pārstāvniecība” drošībnieku un izlūku sanāksmē Krievijā

No 23. līdz 25.aprīlim Sanktpēterburgā norisinājās starptautiska drošības pārstāvju sanāksme, kuras uzdevums bija sapulcēt...

Krievijā publicē rekomendācijas 9.maija svinētājiem ārzemēs

Nevienam nav noslēpums, ka Krievija izmanto t.s. “uzvaras dienu” savas imperiālistiskās politikas attaisnošanai. Sevišķi...

Kā Latvijas uzņēmumi nodrošina “drosmes eliksīru” Medvedeva naida runai

Pagājušonedēļ "The Insider" publicēja izpēti, atklājot, ka bijušā Krievijas prezidenta un pašreizējā Drošības padomes...

Latvijas iedzīvotājiem ar autobusu ir vieglāk aizbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju nekā uz Daugavpili

Kopš Krievijas asiņainā kara pret Ukrainu sākuma pagājuši jau divi gadi. Šajā laikā pret...

LĪDZĪGI RAKSTI

Latvijas “pārstāvniecība” drošībnieku un izlūku sanāksmē Krievijā

No 23. līdz 25.aprīlim Sanktpēterburgā norisinājās starptautiska drošības pārstāvju sanāksme, kuras uzdevums bija sapulcēt...

Krievijā publicē rekomendācijas 9.maija svinētājiem ārzemēs

Nevienam nav noslēpums, ka Krievija izmanto t.s. “uzvaras dienu” savas imperiālistiskās politikas attaisnošanai. Sevišķi...

Kā Latvijas uzņēmumi nodrošina “drosmes eliksīru” Medvedeva naida runai

Pagājušonedēļ "The Insider" publicēja izpēti, atklājot, ka bijušā Krievijas prezidenta un pašreizējā Drošības padomes...