Balsojums Krievijas atzīšanai par terorisma atbalstošu valsti kārtējo reizi izgaismojis Kremļa lobiju Eiropas Parlamentā

Publicēts

Š.g. 23.novembrī Eiropas Parlaments (EP) pasludināja Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, kas veic kara noziegumus, izmantojot tīšas zvērības pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un mērķtiecīgi iznīcinot civilo infrastruktūru.

Patlaban Eiropas Savienībai (ES), atšķirībā, piemēram, no ASV un Kanādas, nav tiesiska regulējuma, lai par teroristisku atzītu veselu valsti, ne tikai atsevišķas organizācijas, grupas vai personas. EP patlaban demonstrētā nostāja drīzāk ir simbolisks solis, lai turpinātu virzību uz Krievijas un Vladimira Putina saukšanas pie atbildības par nodarījumiem pret Ukrainu starptautiskā kara noziegumu tribunālā, kā arī šāda regulējuma izstrādes nepieciešamību.

Tiesa, EP rezolūcija netika pieņemta vienbalsīgi. Par to nobalsoja 494 deputāti, 44 atturējās, bet 58 deputāti bija pret, tostarp parlamentāriete no Latvijas Tatjana Ždanoka (“Latvijas Krievu savienība” (LKS)). Dienu vēlāk pie šo EP pārstāvju kabinetiem par savas balss atdošanu terorisma atbalstam tika izlīmēti plakāti ar Putina ģīmetni.

Plakāts pie T.Ždanokas durvīm

Izdevums „Poligon.Mediaˮ sadarbībā ar „Telegramˮ kanālu „Možem objasņitjˮ (Можем объяснить) izpētījuši, kādi iemesli slēpjas aiz virknes EP deputātu nevēlēšanās atzīt Krieviju par teroristisku valsti. Noskaidrots, ka Krievijas pusē kārtējo reizi nostājušies ultralabējo un atklāti nacionālistisku kustību politiķi, turklāt to motivācijā identificējami gan ideoloģiski, gan finansiāli apsvērumi.

Daudziem no “pret” balsojušajiem deputātiem ir ciešas saites ar Krieviju, viņi ilgstoši lobējuši Kremļa intereses Eiropā un faktiski uzdzīvojuši uz Krievijas budžeta līdzekļiem. Galvenokārt rakstā izcelti tieši Kremlim tradicionāli draudzīgo Eiropas “lielvaru” partiju pārstāvji – Francijas „Nacionālā apvienībaˮ un „Alternatīva Vācijaiˮ.

No Francijas izcelta virkne plašāk pazīstamās politiķes Marijas Lepēnas partijas biedri: Aurēlija Benjē (Aurélia Beigneux), Katrīna Grīze (Catherine Griset), Virdžīnija Žorona (Virginie Joron), Žons-Lens Lakapelle (Jean-Lin Lacapelle) un Tjerī Mariani (Thiery Mariani).

Konkrētie Francijas deputāti šajā balsojumā principā atdarījuši Krievijai par 2020.gadā viņiem uzsauktajiem braucieniem kā Krievijas konstitūcijas grozījumu referenduma “novērotājiem”. Gan lidojumus biznesa klasēs, gan uzturēšanās izmaksas dažādās pilsētās tolaik segusi Krievijas Sabiedriskā palāta.

Saprotams, ka lūgtie viesi nekādus pārkāpumus V.Putina varas nostiprināšanas procesā tolaik nekonstatēja. A.Benjē pat pamanījusies uzslavēt Krievijas varasiestādes par “atklātību” un “demokrātisku balsošanas procesu”, savukārt Ž.Lakapelle šī paša “caurspīdīguma” kontekstā paziņojis, ka Krievijai esot ko pamācīt Rietumvalstīm.

No A.Benjē toreizējās dienaskārtības, kas pieejama EP mājaslapā, secināms, ka vairāk laika Krievijā ticis pavadīts, pusdienojot un tiekoties ar augstākajām amatpersonām (konkrēti viņas scenārijā – Valsts domes Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Leonīdu Slucki), nevis reālā “vēlēšanu novērošanas” darbā. Iecirkņa apmeklējums A.Benjē gadījumā bijis strikti ieplānots grafikā, kas liek domāt, ka no pulksten 10:00 līdz 14:30 konkrētajos posteņos viss iestudēti ritējis kā pa diedziņu. Skaidrs, ka pārsteiguma vizītēm, lai apjaustu patieso ainu vai konstatētu pārkāpumus, laika varēja arī vienkārši nepietikt.

A.Benjē programma vizītei Krievijā 2020.gada vasarā

Savukārt T.Mariani īsi pēc EP rezolūcijas pieņemšanas ierakstījis video vēstījumu, paziņojot, ka tās iniciatori virzot Eiropu uz karu, Ukrainas intereses nostādot augstāk par francūžu interesēm. Šo video tālāk pārpublicējusi arī Krievijas aģentūra “TASS”. T.Mariani principā ir labos draugos ar Krievijas propagandas medijiem, tostarp sniedzot tiem klātienes intervijas. Kā pērn, piedaloties L.Slucka vadītās organizācijas “Krievijas miera fonds” organizētajā diskusijā par to, ko miera nodrošināšanā varot mācīties no vēstures. Pēc dalības pasākumā T.Mariani rīkojis pat savu preses konferenci pie propagandas medija “RT”. Tiesa, T.Mariani prokremliskās aktivitātes varētu beidzot viņam atspēlēties – Parīzes prokuratūra sākusi izmeklēšanu par viņa saistībām ar Kremli.

Starp pretiniekiem Krievijas atzīšanai par terorisma sponsoru bija arī partijas “Alternatīva Vācijai” deputāts Gunārs Beks (Gunnar Beck). Viņš bija “novērotājs” 2021.gada Krievijas Valsts domes vēlēšanās, uz kurām viņu personīgi uzaicinājis Vjačeslavs Volodins (Valsts domes spīkera amatā gan tolaik, gan tagad). Tātad faktiski visus G.Beka izdevumus apmaksāja VD no Krievijas valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to arī viņš “godprātīgi” izlikās nemanām nekādus vēlēšanu pārkāpumu. Intervijā laikrakstam “Izvestija” viņš norādīja, ka Eiropa jau pirms vēlēšanām uzskatījusi tās par negodīgām, turklāt pārliecināt ES par pretējo esot grūti.

Krievijas opozīcijas resursu veiktajā izmeklēšanā pieminēti arī citu valstu deputāti, piemēram, Miroslavs Radačovskis no partija “Slovākijas patrioti”, kas, līdzīgi kā pašmāju LKS, nav pat pārstāvēta nacionālajā parlamentā, bet mierīgi gozējas Eiropā. M.Radačovskis bijis regulārs viesis dažādos Krievijā notiekošos pasākumos. Papildus tam Maskavā paguvis paviesoties vēl itin nesen – 8.maijā, neskatoties ne uz sankciju režīmu, ne gaisa satiksmes ierobežojumiem.

Latvijas vārds, tāpat kā vēl daudzu citu valstu pārstāvji, konkrētajā materiālā neizskanēja, bet to vārdi, sejas un turpmākie darbi, cerams, Eiropas valstīs tiks skrupolozāk uzraudzīti.

JAUNĀKIE RAKSTI

Latvijas “pārstāvniecība” drošībnieku un izlūku sanāksmē Krievijā

No 23. līdz 25.aprīlim Sanktpēterburgā norisinājās starptautiska drošības pārstāvju sanāksme, kuras uzdevums bija sapulcēt...

Krievijā publicē rekomendācijas 9.maija svinētājiem ārzemēs

Nevienam nav noslēpums, ka Krievija izmanto t.s. “uzvaras dienu” savas imperiālistiskās politikas attaisnošanai. Sevišķi...

Kā Latvijas uzņēmumi nodrošina “drosmes eliksīru” Medvedeva naida runai

Pagājušonedēļ "The Insider" publicēja izpēti, atklājot, ka bijušā Krievijas prezidenta un pašreizējā Drošības padomes...

Latvijas iedzīvotājiem ar autobusu ir vieglāk aizbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju nekā uz Daugavpili

Kopš Krievijas asiņainā kara pret Ukrainu sākuma pagājuši jau divi gadi. Šajā laikā pret...

LĪDZĪGI RAKSTI

Latvijas “pārstāvniecība” drošībnieku un izlūku sanāksmē Krievijā

No 23. līdz 25.aprīlim Sanktpēterburgā norisinājās starptautiska drošības pārstāvju sanāksme, kuras uzdevums bija sapulcēt...

Krievijā publicē rekomendācijas 9.maija svinētājiem ārzemēs

Nevienam nav noslēpums, ka Krievija izmanto t.s. “uzvaras dienu” savas imperiālistiskās politikas attaisnošanai. Sevišķi...

Kā Latvijas uzņēmumi nodrošina “drosmes eliksīru” Medvedeva naida runai

Pagājušonedēļ "The Insider" publicēja izpēti, atklājot, ka bijušā Krievijas prezidenta un pašreizējā Drošības padomes...