Ne pirmo reizi izgaismoti gadījumi par Krievijas iejaukšanos Eiropas politikā. Šoreiz konkrēti par atbalsta organizēšanu Krimas okupācijas atzīšanai ziņojis “Organizētās noziedzības un korupcijas ziņošanas projekts” (OCCRP), vētot nopludinātus e-pasta ziņojumus. Šajā izmeklēšanā piedalījušies arī citi mediju resursi, piemēram “Važnih istorii”, “Eesti Ekspress”, “IRPI” un “Profil”.

E-pasta vēstules, kuras nopludinājusi Ukraiņu hakeru grupa, pieder ar Kremli un Krievijas Valsts domi saistītam “politiskajam stratēģim” Sargisam Mirzahanjanam. No izpētes izriet, ka viņa nereģistrētā lobēšanas grupa “Starptautiskā Aktuālās politikas aģentūra” vismaz kopš 2014.gada sadarbojusies ar Krievijai lojāliem Eiropas politiķiem. Ar to starpniecību Eiropas valstu parlamentos lobētas rezolūcijas, kas aicinājušas atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas un atzīt Krimu par Krievijas teritorijā ietilpstošu vienību.

Noplūde, kas realizēta jau 2020.gadā, saturēja ap 20 000 vēstuļu periodā no 2007. līdz 2017.gadam. Krimas aneksijas laikā S.Mirzahanjans bija Valsts domes deputāta Igora Zotova palīgs un Valsts domes NVS lietu, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem ekspertu padomes loceklis. Papildus viņam bijuši sakari Krievijas prezidenta administrācijā.

Pēc izmeklētāju aplēsēm, S.Mirzahanjans un viņa lobētāju grupa iesaistīta Itālijas Veneto reģiona padomes rezolūcijas projektā, kas tika pieņemts 2016.gada maijā. Tā tekstā tika norādīts, ka ES īstenojot “diskriminējošu un negodīgu politiku” attiecībā uz Krimu. Veneto padome bija pirmā Eiropas politiskā institūcija, kas atklāti atzina Krimu par Krievijas daļu. Šīs pašas rezolūcijas teksts atrodams S.Mirzahanjana e-pastā mēnesi pirms tās pieņemšanas.

Līdzīgas prokrieviskas rezolūcijas pieņēma vēl divi Itālijas reģioni – Ligūrija un Lombardija. No S.Mirzahanjana e-pastiem izriet, ka Veneto rezolūciju bija plānots iesniegt arī Itālijas parlamentā. Itālijas dokumentam līdzvērtīgs projekts tika iesniegts arī Austrijas parlamentā, kur rezolūcija gan tika noraidīta. S.Mirzahanjana e-pastā bijuši plāni šādām rezolūcijām arī Latvijas un Grieķijas parlamentos, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Vēl viena valsts, kuras nacionālajā parlamentā rezolūcija nokļuva līdz balsojam, bija Kipra.

OCCRP pētījums pierāda, ka S.Mirzahanjana grupa piedāvājusi skaidru naudu Eiropas politiķiem prokremlisku ierosinājumu veicināšanai likumdevēju sapulcēs. Tāpat maksāts galēji labējiem aktīvistiem par prokremliskiem rakstiem Eiropas plašsaziņas līdzekļos. Vienlaikus šis tīkls organizējis arī Eiropas politiķu un uzņēmēju braucienus uz okupēto Krimu, kurus, papildus izsniegtiem tūkstošos mērāmiem honorāriem, apmaksāja Krievijas valsts finansētas organizācijas.

Šī pati “organizācija” vedusi Eiropas politiķus uz Krieviju kā “oficiālus” vēlēšanu novērotājus. Šajā gadījumā S.Mirzahanjana organizācija strādājusi kopā ar Valsts domes deputāta Leonīda Slucka komandu. Uzaicinājumi tikuši sūtīti caur L.Slucka dibināto “Krievijas Miera fondu”, kurš, starp citu, solījis apmaksāt Latvijā šogad apcietinātajam “Sputnik Lietuva” galvenajam redaktoram Maretam Kasemam draudošos naudas sodus.

Lai arī konkrētais pētījums nenosauc konkrētas Kremļa interešu lobijā iesaistītas personas no Latvijas, nevaram nepieminēt atsevišķus pašmāju “varoņus”, kuri bijuši klātesoši gan neleģitīmajā Krimas referendumā, gan dažādās vēlēšanās Krievijā un pat okupētajā Donbasā: