Tā kā Ķīnas globālā ietekme pasaulē jau labu laiku ir karstu diskusiju objekts, bet Latvijas publiskajā telpā tam, šķiet, pievērsts pārāk maz uzmanības, “Tālavas Taurētājs” nolēma ielūkoties, ar ko nodarbojas un kādas aktivitātes sociālajos tīklos izvērš Ķīnas vēstniecība Latvijā.
Jāsecina, ka līdz šī gada pavasarim Ķīnas vēstniecības Latvijā vienīgais publiski uzturētais konts, atskaitot Jura Paidera intervijas ar vēstniekiem vai pirktie reklāmraksti laikrakstā “Segodņa”, bija platformā “Facebook”. 2020.gada februārī izveidotā lapa gan lielu popularitāti nav guvusi – tai patlaban ir 697 sekotāji. Kopš konta izveides vēstniecība “Facebook” koncentrējās uz Ķīnas tēla veidošanu, publiskojot informāciju par valsts attīstību, tās augstāko amatpersonu aktivitātēm, Ķīnas tradīcijām un arī tās organizētajiem globāliem sporta notikumiem. Tāpat uzsvars tika likts uz vietējas nozīmes Ķīnas kultūrai pietuvinātiem pasākumiem un abpusēji izdevīgām sanāksmēm ekonomiskās mijiedarbības sfērā (aktivitātes ar LIAA, konkrētiem eksportspējīgiem uzņēmumiem u.tml.). Vienlaikus izceļas, ka Ķīnas vēstniecība Latvijā šīs mērenās publiskās komunikācijas aktivitātes sociālajā tīklā centās pamatā uzturēt latviešu valodā. Patlaban saturs lielākoties gan sastopams angļu valodā.
Šī gada pavasarī, gandrīz vienlaicīgi ar toreizējā vēstnieka Lianu Dzjaņguaņu (Liang Jianquan) kadences noslēgumu, Ķīnas vēstniecība Latvijā izveidojusi arī “Twitter” (tagad “X”) kontu, kurš sākotnēji pamatā dalījās ar Ķīnas plašsaziņas līdzekļu kontos izvietotu un Ķīnas tēlam glaimojošu informāciju, kā arī Latvijas amatpersonu un atbildīgo iestāžu kontos publicētu informāciju par attiecībām ar Ķīnu un tās vēstniecību.
Ķīnas vēstniecības Latvijā komunikācija “Twitter” uzņēmusi apgriezienus vasarā līdz ar jaunā vēstnieka Tana Sungeņa (Tang Songgen) akreditāciju un viņa izvērstajām aktivitātēm. T.Sungeņs uztur arī pats savu “Twitter” kontu, kas izveidots 2020.gada augustā līdz ar viņa ierašanos Kiribati, bet iepriekš publicētā informācija tajā, visticamāk, ir dzēsta. Tolaik ap viņa viesošanos vienā no Kiribati salām uzvirmoja skandāls, starptautiskajai sabiedrībai nosodot fotogrāfiju, kurā viņš sagaidīšanas ceremonijas ietvaros redzams staigājam pa salas iedzīvotāju mugurām.
Latvijā T.Sungeņs līdzvērtīgos pārpratumos līdz šim gan nav iekūlies, taču noprotams, ka jaunais Ķīnas vēstnieks Latvijā ieradies enerģijas pilns un ar vēlmi nodibināt plašu kontaktu loku. Principā nekavējoties T.Sungeņs sācis ne vien oficiālās pieņemšanas, bet arī tūri pa Latvijas reģioniem un lielākajām pilsētām. Kopš stāšanās amatā š.g. jūnijā Ķīnas vēstnieks, papildus Latvijas Ārlietu ministrijas organizētai ikgadējai ārvalstu vēstnieku reģionālajai vizītei uz Ogri, Ķegumu, Lielvārdi un Jēkabpili, pats viesojies arī Ventspils, Rēzeknes, Jelgavas, Liepājas, Dienvidkurzemes novada, Daugavpils un Rīgas pašvaldībās, tiekoties gan ar pilsētu mēriem, gan to augstākās izglītības iestādēm un citām Ķīnu interesējošām organizācijām, kā Liepājas SEZ, Rīgas Brīvostas un Latvijas Dzelzceļa pārstāvjiem.
Skaidrs, ka Ķīnas interešu veicināšanai reģionā svarīga ir arī ciešu saikņu dibināšanas ar “politisko eliti”, tostarp Saeimas deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu. Arī tajā šogad notikusi rotācija, galvenokārt izceļot par tās vadītāju septembrī iecelto Aināru Šleseru, kuram attiecību uzturēšana ar valstīm, kuras sola it kā lētus un abpusēji izdevīgus labumus, nav sveša.
Kopā 8 no 18 deputātiem grupā pārstāv partiju “Latvija pirmajā vietā” (LPV): A.Slešers un viņa dēls Ričards Šlesers, vēl viens tēva un dēla duo Vilis Krištopans un Kristaps Krištopans, kā arī Mārcis Jencītis, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča un Edmunds Zivtiņš. Grupā ir arī LPV pametušais Oļegs Burovs un Viktorija Pleškāne no “Stabilitātei”. Nenoliedzami lieliska kompānija labu attiecību ar Ķīnu sekmēšanai! Saeimas koalīcijas partijas grupā pārstāv Andrejs Judins (JV), Aleksandrs Kiršteins (grupas vadītāja vietnieks) un Edmunds Teirumnieks (NA), Andris Bērziņš un Līga Kļaviņa (ZZS), kā arī Skaidrīte Ābrama, Ervins Labanovskis un Edgars Zelderis (“Progresīvie”).
Jāatgādina, ka LPV savā priekšvēlēšanu kampaņā publicēja virkni A.Šlesera domugraudus par valsts attīstību un atbalsta veicināšanu ģimenēm ar bērniem. Viens no tādiem bija, ka atbalstam ģimenēm nauda būtu smeļama A.Šlesera paša savulaik iniciētajā termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmā, piesaistot investorus no tādām valstīm kā Ķīna un Apvienotie Arābu emirāti. Lieki piebilst, ka A.Šlesers patlaban vada abas šīs sadarbības veicināšanas grupas Saeimā.
Valsts drošības dienesta pārskatā par 2022.gadu minēts, ka galvenā Ķīnas specdienestu interese par Latviju ir ekonomisko interešu veicināšana un investīcijas stratēģiski nozīmīgās nozarēs un uzņēmumos, kas aizvadītājā gadā nozīmīgu apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai neradīja. Vienlaikus tajā aplēsts, ka Ķīna TUA pieprasītāju sadalījumā pēc pilsonības valsts 2022.gadā sastādīja 3%. Domājams, ka A.Šlesera kompānijai ir pa spēkam šo īpatsvaru draudzīgi celt, izkalpojoties Ķīnas interešu lobijam un absolūti nedomājot par valsts nacionālās drošības interesēm.
