19.decembrī t.s. Maskavas Cilvēktiesību birojs (MCB) propagandas aģentūrā “Rossija Segodņa” prezentēja ziņojumu “Krievijas Federācijas pilsoņu un tautiešu tiesību pārkāpumi ārvalstīs 2022.gadā”. Līdztekus t.s. Krievijas “cilvēktiesību” kopienas, Krievijas ārlietu ministrijas un akadēmiskās vides pārstāvjiem prezentācijā piedalījās arī “ārvalstu eksperti” no Serbijas un Latvijas. To vidū bija prokremliskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko, kurš tika pieteikts kā “Eiropas studiju institūta” direktors.
Atsaucoties uz atklātajiem avotiem un “pamattiesību pārkāpumu” uzraudzības rezultātiem, MCB “eksperti” tradicionāli secinājuši, ka lielākā daļa pret krieviem vērsto nodarījumu veikti Rietumos un to “satelītvalstīs”, tostarp Ukrainā. Kas interesanti – propagandas medijos šajā kontekstā nez kāpēc par vispopularizējamākajiem uzskaitīti pārkāpumi pret krievvalodīgajiem tieši Krievijas okupētajos reģionos, piemēram, Donbasā un Zaporižjas apgabalā.
Kopumā krievu tiesību pārkāpumi 2022.gadā vērtēti kā “sarežģīts, sistemātisks, mērķtiecīgs un visaptverošs” Rietumu ārpolitikas kurss. Tādējādi tiekot izvērsta atsevišķa “agresijas fronte” pret Krievijas sabiedrību, lai nodarītu maksimālu kaitējumu Krievijai. Cīņa pret šo pārkāpumu “straujo eskalāciju” esot meklējama aktīvā Krievijas un pasaules sabiedrības informēšanā par to apmēru pret krieviem. Šajā kontekstā gan jāizceļ, ka konkrētās preses konferences tiešsaistes links atvērts tieši 39 reizes, kādā “YouTube” kontā tai bijuši 3 skatījumi, bet zālē klātesoši bijusi tikai saujiņa propagandas žurnālistu.
MCB plānos esot aktivizēt visu iespējamo “metožu arsenālu”, lai šai “cilvēktiesību karā” pret Rietumiem iesaistītu arī ārvalstu cilvēktiesību kopienas, nevalstiskās un starptautiskās organizācijas. Tiesa, šādi lozungi un mērķi no Krievijas “cilvēktiesību ekspertiem” izskanējuši ik gadu, bet, šķiet, vispastāvīgākā darbība ir šo “tiesību pārkāpumu” ikgadēja sabiezināšana tieši šādu institūciju ziņojumu formātos. Turklāt Krievija šogad paguvusi “izstāties” no virknes starptautisko organizāciju, kurās cilvēktiesību jautājumi tiešām tiek analizēti un risināti.
Latvija allaž iekļauta to valstu vidū, kas vissistemātiskāk nodarbojoties ar krievvalodīgo diskrimināciju. Vakardienas konferencē, piesakot A.Gapoņenko, arī moderatore ar izteiktu noelšanos paziņoja, ka Latvijā “vajāšanas” sevišķi tiekot izvērstas pret “cilvēktiesību aktīvistiem”, kas cenšoties aizsargāt krievu intereses.
A.Gapoņenko savu runu sāka ar izklāstu par to, kā pārkāpumus izjūtot cilvēki “iekšienē”. Viņš atkārtoja tēzi par represijām pret krievvalodīgajiem vismaz 30 gadu garumā, nu tam nonākot tiktāl, ka cietumā liekot jebkuru aktīvistu ar “liberālu, demokrātisku, antifašistisku” pozīciju. Tika uzskaitītas arī konkrētas personas Baltijas valstīs, kas to tikko piedzīvojušas vai joprojām atrodas ieslodzījumā: Latvijas gadījumā nosaukti prokremliskie aktīvisti Vladimirs Lindermans, Jurijs Aleksejevs un Ruslans Pankratovs. Pēdējais no tiem esot ielikts cietumā par “vienas intervijas sniegšanu Krievijas medijiem”, jo tajā pausta viņa attieksme pret notikumiem Ukrainā.
A.Gapoņenko lielu daļu savas runas veltīja skaidrojumam, kā pašreizējā cilvēktiesību situācija Baltijā un Eiropā kopumā esot sliktākā stāvoklī nekā pagājušā gadsimta 30.gados. Ar izteikumu “krievi ir jaunie ebreji” viņš ieskicēja 21.gadsimta Eiropas politisko atbalstu “fašizācijai” un nacismam Ukrainā. Tāpat A.Gapoņenko pamanījās norādīt, ka 30.gados, atšķirībā no tagadnes, vismaz esot eksistējusi kaut kāda cilvēktiesību aizsardzības sistēma. Turpretim tagad viņam paziņots par turpmāku neapkalpošanu iecienītā kafejnīcā/bārā, paskaidrojot, ka viņš atbaidot citus klientus.
Tādējādi A.Gapoņenko nonāca pie pēdējā slēdziena, ka Baltijas valstis atrodas uz “etniskās šķirošanas” un “masu deportāciju” sliekšņa. Proti, 30 000 Krievijas pilsoņu ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā līdz 1.septembrim jānokārto sarežģīts valodas eksāmens un jāiegūst “specdienestu atļauja” palikšanai Latvijā, pretējā gadījumā viņi tikšot deportēti.